Piecelties no krēsla un lūkoties zvaigznēs, iekāpt mikriņā un zaudēt realitātes sajūtu, uzskriet virsū cilvēkiem, redzēt kā pasaule lūzt, baidīties no vienkāršākajām kustībām, kļūt neveiklam, stāvēt nekustīgi, kamēr melnums izklīst, uzrāpties uz taburetes un netikt vairs lejā, zaudēt līdzsvaru un gāzties, knapi noturoties. Koncentrēties, lai no malas neizkatītos piedzēries.
Tā ir galvas reibšana.
To var nomaskēt, no malas tas nav redzams.
Bet man tas nepatīk, nepatīk.