Dīvaini vakar bija braukt mājās, skatoties uz meitiešiem, kam ziedi sadāvināti, zinot, ka pašam pilns maiss sadots ar fizikas grāmatām.
Bet nav jau nav man fizika stiprā puse. Un man varbūt ir iespējams atrast laiku, lai aizvilktos mācīties, bet man nav laika, lai pasēdētu mājās un saprastu, vai vispār kaut ko sapratu. Bet bez tā jēga maza.

Un vakar mana somiņa, kurai ir nosaukums: "kā uzsākt sarunu ar apburošu mazliet nodzērušos krievu tautības vīrieti virs gadiem 60" atkal nostrādāja.