Dīvains periods. Nejūtu šobrīd vienmēr sev tik ļoti klātesošo neapmierinātību ar dzīvi, sevi, kas sen jau bija pieņemta kā neatņemama dzīves un paša būtības sastāvdaļa. Ja šis ieilgs, interesanti, vai un kā tas pamainīs mani un manu skatījumu uz visu? Jo, ja to neapmierinātību paņem prom, paliek tukšums, un ar kaut ko jau tas tukšums piepildīsies.

Bet varbūt šī tik maza pauze, māns un pašapmāns