Kur rodas tās dienas, kad viss tik ļoti garām, nekas nepadodas, viss liekas bezjēdzīgs, viss krīt uz nerva un pats tam visam pa vidu neveikls, neglīts un tāds smagnējs, kam nekas nesanāk, un arī nesanāks

trakākais, ka prāts nefiksē, ka tāda diena, kas rīt varbūt vairs nebūs spēkā, prātam šķiet, ka tāds nu tagad būs tas prāta stāvoklis, bezgalīgi nemainīgs