Vakar divi savstarpēji nesaistīti cilvēki bija piedomājuši par mani. Kaut ko, ko varētu darīt. Padomi gan ne pārāk derīgi. Tomēr aizkustinoši, ka kāds tā kādreiz sēž un viņam ienāk prātā doma - par mani. Lai gan pat aizkustinājums savā ziņā ir divkosīgs no manas puses, jo neaicinātie padomi bija viens no ķīļiem, lai iznīcinātu manas nu jau iznīcinātās attiecības. Jā, man bija sajūta, ka cilvēks ir nolēmis dzīvot kopā un viņam vienkārši rūp, ka viņa uzdomātais dzīvesbiedrs nenesīs saimniecībā naudu, tamdēļ mana reakcija uz padomiem bija diezgan agresīva. Bet nu.. jāmācās nedomāt tik slikti par cilvēkiem.