Ķērpis ([info]kjeerpis) rakstīja,
@ 2004-10-31 19:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Biju apciemot savas mājas
Tur, īpaši pēc vakardienas lietus, viss slapjš un pelēks. Kokiem lapas sen jau nobirušas, vien pašās galotnēs palicis pa kādam kušķītim, tās pašas vējš rauj nost un met upē, kas no Mēmeles, kā karnevālam gatavojoties, ir pārģērbusies par Lielupi un vareni stūrē savus ūdeņus uz Bauskas pusi. Un Lietuva nu izskatās ne vairs rokas stiepiena attālumā. Koki upesmalā zaru galos raud vakardienas lietus asaras. Meldrs cīnās ar vēju, šupodamies uz visām pusēm un, mieru meklēdams, ienirst zem ūdens. Nē, vēl viņam miers nav lemts, un straume izgrūž viņu no ūdens, kur šis atkal nelaimīgs sāk locīties. Grāvis savācis sasparojošos strauteļu ūdeni, palēkdamies un klupdams pret koku zariem un akmeņiem auļo uz upes pusi. Ej nu saproti, kāpēc viņam tik ļoti tur gribas nokļūt, jo saplūstot ar upi, viņš vairs nav viņš, bet tikai daļa no kaut kā cita. Savākts zemceļa renē, grāvjūdens ar jo lielāku sparu metas uz upes pusi, renes vidū mezdams krēpes gaisā, nespēdams iekļauties savā vecajā gulnē, šaujas uz sāniem, spļaudās, mutuļo un puto. Sakrājas bedrē pie koka saknēm un tad pārvemj tām pāri, radīdams mazu ūdenskritumu. Es klausos skrienošā ūdens troksnī un nenovērsdamās skatos mutuļa pīnē, kur satiekas un kūleņo un pinās trīs mutuļi. Es jūtos savādi, es nevaru novērsties, es varētu vēl ilgi stāvēt un skatīties. Tā nemaz nemanu, ka stāvu plecs pie pleca ar dadzi, kurš sapinis vienu pēc otras man matos savas dadžu sprādzes, veidodams man frizūru pēc savas gaumes un saprašanas.
No pagalma redzams mežs, kurš kaltē nakts lietū salijušos sānus, balti garaiņi vien veļas. Mazmaza liepele pagalmā ar tik lielām lapām priekš sava auguma kā ausis mazam kucēnam, spītīgi tur savu lapu rotu un vējam neatdod. Priede skuju galos uzdūrusi pa ūdens bumbiņai, pati domīgi cenšas tajā saskatīt savu atspulgu. Pagalmā četras lapegļu māsas, vienādas, bet tomēr tik dažādas, un viena jau pavisam kaila, apsēsta ar maniem radiniekiem - ķērpjiem.


Un man šķiet, ka kaut kur klusumā, kaut kur vēja dejā ar maniem matiem, kaut kur upes strumē man kaut mazliet izdevās saklausīt veco labo savu Es.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?