Iekšā nekādas sajūtas par lietu notikšanu. Vien liela vēlme tikt no tā visa vaļā. Haltūras, kas apēd laiku, pēc sevis atstājot vien pārgurumu un joprojām tukšu maku. Darbu izlikšana kaut kur, kaut kāpēc, kas droši vien ir vajadzīgi, jo ar kaut ko ir jāsāk, bet kam šajā brīdī īsti jēga nav redzama, bet prasa enerģiju un līdzekļus. Nav vairs iekšā kaut kāda bērna degsme mesties visur iekšā.