Aizgāju pie upes, lai vējš izpūš nejēdzīgās domas no galvas. Vējš tikai sapūta ausis un nejēdzīgu ezīti matos. Tumsa, vējš, ūdens, cilvēku neesamība pat manī uzdzina neomulību. Sapratu, ka pagaidām vispār neredzu un nejūtu citus cilvēkus. Jā, parunāt. Un tas arī viss. Vilciens uzsvilpa, lai palaistu pāri sliedēm. Salasīju pilnu kabatu ar kastaņiem.
Pilnas kabatas skumju.