Kaut kas manī mainās. Es stāvu malā un pasīvi noskatos. Depresija it kā nav. 10gades krīze? Nez? Vienkārši par daudzām lietām ir pilnīgs pofigs. Par ko prieks, starp citu. Bet. Izrādās, ar tīkamo pofigismu komplektā nāk mākslinieciņa gals. Katrā ziņā sajūtas un izjūtas vairs nestrādā. Varētu uz domu un loģiku izbraukt. Bet nav tās domas un loģikas