Patiesībā arī ar sliktu pašsajūtu var cīnīties un pieciest. Tas, kas vieš šausmas, ir prāta kūtrums. Es tagad saprotu un jūtu līdzi skolniekiem ar t.s. grūtajām galvām, tagad es viņus saprotu. Vienmēr man viņi bija radījuši aizkaitinājumu, jo šķita, ka negrib iedziļināties un saprast.
Un runa nav par sliktu atmiņu. Tāda man vienmēr bijusi, arī ar to var cīnīties.
Runa ir par nespēju apgūstamās lietas likt loģisku ķieģelīšu rakstā. Nav jēgas, ko lasu un iemācos. Tas viss prātā ir sabiris haotiskā kaudzē un nedod pilnīgi neko. Jo viens neved pie otra. Viss stāv atsevišķi. Neveidojas kopums.
Un bez smadzenēm es nejūtos cilvēks