Es šodien uzvilku mēteli un jau biju pārgurusi. Kad izgāju no mājas, šalle mani žņaudza nost, kokvilnas jaka atspērusies koda ādā, mētelis, kurš plāns, bez oderes, bija smags kā no svina. Kad aizklumpačoju līdz mācībiestādei, rokas no pārguruma trīcēja kā trakas. Mājupejot nopirku puķkāpostu, kurš izrādījās smagākais puķkāposts manā mūžā, tas velna puķkāposts paņēma pēdējos manus spēkus. Tāda, lūk, cilvēka-vraka dienasgrāmata