sev
Hahā, Ķērpi, kāds tad nu mums bija tas pagājušais semestris, ko?

Nedēļa līdz skatēm un sūdīgi iesākti 2 gleznojumi, specialitātē viena kopija, savs uzdevums neiesākts, c daļas priekšmeti - neiesākti, veidošanā ieasākta 1 galva no divām, zīmēšanā, nu kaut kas, bet ne pietiekami mierīgam prātam.

Un tad - pirmdienā sākas skates, ir 4 sūdīgi iesākti gleznojumi, veidošanā divas iesāktas galvas, zīmēšanā, kas nu ir, tas ir, nodaļai - gatava nekā.
Un ir izmisums.
Un tad svētdienas vakarā jau piekusušam gājiens uz akadēmiju, mazs mierinājums un atžirgšana, ieraugot tos gaišos logus (apziņa, ka tur pilns ar tādiem pašiem kā es, ir diezgan uzmundinoša), un tad visu nakti viedošana, veidošana, un tad uzreiz apgleznošana un glazēšana, un negulēts jau 30 h, un tad auļošana mājās un gleznošana, gleznošana. Tad vesela stunda miega. Tad auļošana uz akadēmiju un nenožuvušu darbu izlikšana.
Un izmisums.
Un tad mājās zīmēšana un planšete. Un kādas 2 h miega. Un tad akadēmija un planšete un auļošana pa Rīgu, un savu darbu ieraudzīšana un izlikšana. Un tad mājās. Skiču planšetes taisīšana. Protams, ka tās skices ne jau semestra laikā tapušas. Un tad pamosties ar zīmuli rokās un saprast, ka ne tikai nekas nav sazīmēts, bet takš arī gandrīz jau pati skate nogulēta.

Un tad - viss ir beidzies, viss beidzies labi, atzīmes neticamas, Ķērpis laimīgs.

Bet tas izmisums, tas bija baiss. Un 5 dienās kopā gulēt 6 h arī mazliet par maz :D