Man ir jauna tradīcija nevienu skati nesagaidīt ar veseliem pirkstiem. Protams, pagāšgada apmērus nesasniedzu (un labi, ka tā!), bet iešņāpu it sirsnīgi ar papīra nazi (kaut jel šis papīru tā gieztu kā manu pirkstu! varbūt jāsaukā par pirkstu nazi) un griežot dzēšgumiju, sasodīts! Kur nu vēl muļķīgāk! Lai gan pagāšsemestra pirksta pārpaukšķināšana zīmējamā dēļa eņģē laikam gan tomēr bija elegantāks joks. Bet nu, porcelāna laistīšana beigusies, tā ka nav tik traki. Un kreisajai rokai, kas pavisam labi