Kaķis guļ klēpī, iebāzis degunu sev vēderā un pa miegam sašutis rūc, nez kas tam par sapņiem.

Bet man sāpīgo muguru šallē ietinot, labāk palika, nez, tiešām nieres apsaldētas. Mistika kaut kāda, džinsenēs + kleitelēs apkārt vazājos, mētelīts, lai gan plāns, bet garš, kur tad vējš un aukstums pie manām nierēm tika? Mazajam akadēmijas pagalmiņam cauri joņojot? Es tik vārgs? Sasodīts