Jaunā gada sagaidīšanai ir viena nemainīga vaina - nav jau kur likties, lai šamo sagaidītu. Vienkārši sēdēt mājās arī negribās. Jo tas māņticības procents, kas man ir, brēc, ka jau pagāšgad sagaidīju mājās. Un kāds bija gads? Sūdīgs! Māņticības ne-procents gan atgādina, ka tas draņķīguma periods bija aptuveni no vasaras līdz vasarai. Un ar konkrētu gadu tam mazs sakars. Bet vienalga - šogad man nu nepavisam nebija gribējies sagaidīt divvientulībā ar kaķi azotē.

Bet ārā tāds smuki pūkainais snieg nevis smagi slapjais kā vakar. Vismaz no iekšpuses tā izskatās.