Es atkal neaizgāju uz darbu. Lai gan ļoti vajag. Pat ja ne papīrus sakārtot, tad galu galā savas mantas savākt.
Un vispār neko citu arī neizdarīju.
Es pat nesaprotu, kā man izdodas tik ļoti neko neizdarīt.
Pieceļos, paēdu brokastis, paštukoju, ar ko lai sāk kaut ko darīt, un jau pulkstnis 20:00, paēdu vakariņas un jau 22, un nu - ko nu vairs sāks, nu jau gulēt drīz jāiet.
Un tā katru dienu.
Kur paliek laiks?