Un atkal pagājusi nedēļas nogale un vienīgais, kas izdarīts - istabā ir atrakts galds. Istaba tāpēc gan nav kļuvusi kārtīgāka, toties nu man ir galds.
Tā kā nekam šā kā tā nav atrasta sava vieta, tad nu varu necerēt, ka pat tas galds būs uz ilgu laiku - tiklīdz kaut ko darīšu, meklēšu, krāsošu, bardaks aizžņaugs manu dzīves telpu ar jaunu sparu.

Ja es kaut kur piekarināšu vēl kādu plauktu - istaba izskatīsies vēl saskaldītāka un haosaināka, radot nekārtības sajūtu pat esot kārtībā.