Tiklīdz man ir daudz darba un visi ir obligāti, es vairs nespēju sadalīt 1., 2., 3..., bet kā tāds izbiedēts trusītis skraidu no viena pie otra, nevarēdams saprast, kurš ir tas svarīgākais, ar kuru vajag sākt, rezultātā neizdarot pilnīgi neko.
Un es pat nezinu, vai te nu vairs savas slimības varu vainot.
Un tā nu es saprotu, ka ir jau pirmdienas gulētiešanas laiks, bet mani obligātie darbi - servīze, protokoli, mantu sakravāšana ir tik nepārvarami obligāti darbi kā vasaras saulē atstāta saldējuma izkušana.
Un, ka man laiks tam ir rīt 5 h un parīt 4 h. Bet, lai to izdarītu, man vajag vismaz 20 h.

Šššņuk...