Ui, ui, ui. Un atkal samelojos...
Takš apskatījos un redzēju, ka man uz masāžu jāiet rīt. Un tieši trijos atskan zvans - zvana masiere, lai apjautātos, kur es palikusi...
āāāāāā
Nu, cik var!
Protams, melis jau es nosacīts. 37 un 3 temeperatūra ir. Mājās ar slimības lapu sēžu. Sēžot mājās, man ir nežēlīgi auksti - ledainas kājas, auksts deguns un nepārtraukti salstošas rokas (man gan šķiet, ka šis ir akmens apkures dārziņā. jo ir taču + 5 vai cikturtie grādi, tad taču apkuri var samazināt uz minimālo).
Un neizmirsīsim taču jauko nakts piedzīvojumu - pamošanos no tā, ka TIK nenormāli sāp kuņģis, ka domāju jau - gals klāt.

Bet vienalga samelojos...