Es it kā saņēmos, un aizskrēju uz masāžu.
Bet, kad masāžists apjautājās, kā ar veselību. Un teica, ka neko darīt, man esot ļoti problemātiska mugura un noskaitīja visas manas muguras problēmas, asimetriju ieskaitot, es sapratu, ka ne tikai tas viss man ir un traucē dzīvot, tas jau sen ir arī saredzams.

Un tā nu sajuzdamies vecs, slims un sasodīti skumjš, es realizēju droši vien komiskāko iespējamo skatu masāžas kabinetā - pa to caurumu, kas atstāts sejai, pakšķinot uz grīdas asaras. Un neko es tur nevarēju izdarīt, jo ar rokām tā īsti klāt netiku sejai, un arī atzīties masāžistei savās nodarbēs negribējās gan. Tad no tā skata nobijies, es tā kā aprāvos, bet masāžas rezultātā sakratīts, dabūju vien noskatīties veselu pakpakpak sēriju.
Process pierimās, vien masāžistam mani kaut kādos kakla punktos nogrābjot tik sāpīgi, ka ar visu masāžas galdu aiz sāpēm biju pie griestiem.