Nestaigāt nevar, ja jau gadiem vienkārši mirstu nost. Nepārtraukts nogurums, baigi bieži t. 37 un 2, nepārtraukti nāk miegs, nez kāpēc miegs nepieciešams 12 h dienā, slodzi neturu nekādu. Pilnīgi dzīvot tik nīkulīgam negribas.
Un labi, ka gāju. Jo tas artrīts jau viskautko citu sliktu vēl sadarījis organismā.
Bet nu visus šos gadus - depresija, depresija... Labi, ka ar tiem trankvilizatoriem pārāk neaizrāvos. Neticēju tai depresijai