Turpinot malt par to pašu Krīzi un Darbu...

Ja man mani plāni izdodas, es tāpat tos 100% nevaru savienot ar darbu un arī nekrīzes apstākļos nāktos pamatīgi savilkt jostu

Ja es neaizeju no darba, tad, ņemot vērā manu lēnīgumu un jokaino veselības stāvokli un mūžīgo nogurumu, mani plāni neizdodas

Man bija grūti nobriest un otreiz es varu arī nesaņemties

Kamēr gaidu, kad pāries krīze, var mainīties Apstākļi un es ar saviem plāniem varēšu aiziet...

Es varu aiziet no darba, bet plāni šā kā tā var neizdoties

Man ir būtiski, lai man kaut mazliet interesētu tas, ko daru. Lielāko dienas daļu nodarboties ar lietām, kas man pie kājas, mani beidz nost un es nīkstu ārā. Ja man pareģotu, ka visu mūžu līdz pensijai es šajā valsts iestādē tā arī nosēdēšu, es nezinu, vai sajūsmā spiegtu par tādām izredzēm.

Varbūt es nezinu, ko nozīmē Īstas Problēmas, tāpēc gribu par daudz

Bet tieši tāpēc man nav kredītu, līzingu, ģimenes, lai būtu tā nosacītā brīvība.