Kaut kad sen uztaisīju bilanci biedrībai un nosūtīju VID (pareizāk sakot, sarakstīju visās ailēs nullītes un svītriņas). Kopiju noliku kaut kur. Kopija ir arī jāaizstiepj līdz UR. Tad nu kaut kad es par to atcerējos. Un nekādīgi nevarēju atrast sev atstāto kopiju. Tad pēkšņi ar domu izsaucienu: ak, redzkur tā bilance!!!, es to atradu. Tad kaut kur pazuda biedrībudibinājusī meitene, tad es paslimoju, tad aizmirsām par to visu... Tagad meitene atmodās, sarunājām šodien satikties. Un nu es dūšojos pateikt, ka nu man atkal nav ne jausmas, kas ir tā elementārā un vienkāršā vieta, kur, ieraugot papīrus, jāsauc: ak, redzkur!!!!!