Kad nekur nav jāskrien vai jākavē kādas tikšanās, vai arī tu brauc ar žiguli, ar kuru tu baigi nekur neieskriesies, "kāpēc tas doģiks nebrauc" pārvēršas par "kur tam idiņam ir jālido", un tā ir diezgan pacilājoša sajūta. Sastrēgumstundas gan joprojām spēj mani padarīt par pimpi, un liek uzvārīties kunģa sulai, pat neskatoties uz to, ka nekur nav jāsteidzas.