Varēja būt, bet nebij’
Ne skūpstu, ne mēnesnīcas ...
Tomēr dvēselē slepu
Mani tu nesi līdzi.

Izrādās – tevī es tomēr
Dzīvoju visus šos gadus,
Līdzās visapslēptākām domām –
Visu šos garos gadus.

Vai no Dieva vai Velna,
Vai uz ļaunu vai labu –
Atceries kā caur pelniem,
Ko mēs reiz runājām abi.

Šodien zem sniega debess
Tu man atkal to saki...
Varēja būt, bet nebij’.
Pārslas krīt lēni un smagi.

Pārslas krīt lēni un smagi.
Drīz man būs jāiet projām:
Tu bez manis
Es bez tevis
Mūžu nodzīvojām.

https://www.youtube.com/watch?v=CWhisATmaoE

(Reply to this) (Thread)

Vot tā, es sameklēju linku un vārdiņu un nāku komentēt; un tu jau visu esi izdarījis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Džims man pirmīt tāpat Sīpolus no mutes izrāva

(Reply to this) (Parent)