& rokmūzikā "pirms 20 gadiem", kad apmuļļāja tos pašus gājienus, kurus kopš vairākstīgu instrumentu ieviešanas, gadiem bija "apmuļļājuši" arfu, vijoļu, bandūru utml. instrumentu spēlētāji ...

bet vai tas ir svarīgi? svarīgi ir kā pabeigts radošais sūds beigās smird - kādam patīk, kādam neA

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piekrītu augstāk paustajiem truismiem. Un nekādu problēmu ar to, ka citiem cilvēkiem patīk, peaca & love.

Laikam esmu bijis pārāk ekonomisks un ir mazliet jāpaskaidro, ka šim biju piebraucis no mazliet citas puses: mani pirms 20 gadiem cepīja, piemēram, šitāds grāvējs: Stiltskin - Inside. Taču tas viss bija toreiz, kad grandžīgs power-pop valdīja pār pasauli. Es biju sīks un jebkuru dziesmu, kur skanēja izjusts ģitārzāģis un dziedātājs kliedza, tika dēvēta par "alternatīvo mūziku". Tagad mani kaut kas tāds vispār neķer un by extension neķer arī šamais Daft Punk mēģinājums izdarīt to pašu. Būtu disene, es pie šitā ietu laukā papīpēt/pačurāt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tā viš i & labi, ka var paskaidrot - mūsdienās tas ir retums

lai gan šis ir ne gluži tas gadījums - es domāju par formulu izmantošanu veiksmei, klasifikāciju un bērnībā aizgūtu efektu

samulsināja, ka neģeld, jo apmuļļā kā muļļāja, kas vienkārši ir tehnisks paņēmiens ko sauc par 'arpeggio', nevis, ka "nohaltūrēja" kopumā - arpeggio pats par sevi nav vainīgs, lai gan kopā ar bērnības traumu tādam iespaidam ir leģitīms pamats

man domāt, ka kekši pēc tron projekta vienkārši ir "izšāvušies" (un kurš gan nebūtu), līdz ar ko pat pēc pašu receptēm sameistarotas skaņas kopā ar pašdakterētu arpeggio, jaunais veidojums atsit tādu kā atgremojumu ... & ja, godīgi, ir jau atgremojums

galvenais, ka kinskim ir prieks & love

(Reply to this) (Parent)