O, man neapturamais raudiens par kurlūtas artefaktiem ir sanācis tikai divas reizes - Cibiņa un Buņģa stāsts skolā, kā arī krievu filma, kuras nosaukumu neatceros, bet stāsts bija par tēti un viņa diviem dēliem, ar kuriem jamējais cenšas satuvināties un muļķīgas negadījuma dēļ iet bojā. Un abas iedarbojās nevis lasīšanas/skatīšanās laikā, bet pēc tam galīgi nesvarīgā sakarā pārstāstot sižetu māmiņai. It kā jau nekā šausmīga tur nav, bet pēkšņi sakāpj kamols kaklā ka runāt vairs nav iespējams un puņķis parauj neapturams..
un protams, dziedāt bērnudārzā "Tek saulīte tecēdama" bija tipisks padomju laika bērnu skološanas paņēmiens...