| |
[28. Dec 2009|13:03] |
šonakt biju nonācis saldū, tādā bezbraucamrīka iestrēguma situācijā. vajadzēja atgriezties mājās, bet es tāds nekāds stāvēju centrālajā laukumā un gaidīju risinājumu pašu saviem spēkiem nolaižamies pār maniem viegli viļņotajiem kastaņbrūnajiem matiem. saldus izskatījās precīzi kā andalūzijas pilsētiņa ronda, tikai tās kraujas bija zemākas. krauju malās bija sapulcējušies ļaudis, kas vēroja lejā izvietotajā estrādē notiekošo brīvdabas koncertu (estrāde savukārt izskatījās pēc dzērbenes). meijas, vijas un jostas - un O! risinājums - pirmajā rindā, izrotātās goda vietās pamanīju sēžam divus cibas klasiķus. tvēru pēc telefona, kura atmiņā savulaik ierakstīju vismaz vienu no viņu telefoniem - toreiz kad romā satikāmies uz tādu garāku pastaigu - lai vēlāk pēc koncerta varētu viņus sazvanīt un pieteikties līdz. biju pārliecināts, ka viņi mani labprāt aizliftēs atpakaļ uz galvaspilsētu, un tas viss kļūs par tādu jauku un sirsnīgu piedzīvojumu.
tālāk notika kaut kas nesaprotams. es atgriezos savā viesnīcas numurā (man saldus viesnīcā bija numurs!), pie izlietnes izpucēju zobus, pārlaidu skatu istabai un tad lielajā spogulī pacilāts sāku vērot, cik skaisti un dižciltīgi saskan manu brūno ādas stulmeņu krāsa un materiāls ar tām baltajām biksēm, kas man bija kājās. |
|
|
| |
[28. Dec 2009|14:51] |
|
es, starp citu, klusi un kvēli ceru, ka KOMBUĻI UZVARĒS NACIONĀLO EIROVĪZIJAS ATLASI, jo tas būtu ļoti gaumīgi. tas būtu gaumīgākais 2010. gada notikums latvijas koncertdzīvē, un nākamajā decembrī mēs uz to varētu atskatīties ar patiesu gandarījumu. |
|
|
| |
[28. Dec 2009|15:20] |
pa to laiku, esmu izlēmis aiziet uz bodi pēc pāris trūkstošām sastāvdaļām, lai vēl šodien varētu zamuķīt kaut ko tādu, uz ko es vēl līdz šim ne reizi neesmu sadūšojies. bet kas patiesībā visdrīzāk ir bezgala vienkārši.
parādīšu vellu, vārdsakot! |
|
|
| pasta fatta a casa I |
[28. Dec 2009|17:28] |
I Impasto
nu tā, pirmie iespaidi.
vispirms uzliekam rosinošu (nekādā gadījumā kaitinošu vai uzbudinošu) mūziku, jo ja pie pirmajām grūtībām kaut kas tur čīkstēs vai zāģēs, norausies ar miltainām dūrēm 1-2;
miltu čupā iemaisām attiecīgo skaitu olu (cik tieši, neviena saimniece nemūžam neatklās);
tad maisām, mīcām un vērojam metamorfozes. lasīju, ka pastas kvalitāte ir atkarīga no mīcīšanas jaudām un šajā procesā ieguldītajām darba un pacietības mērvienībām. ca. 15 minūtes, kā minimums. tātad pulkstenī neskatāmies un cītīgi strādājam (pie sevis tomēr paslepen skaitām dziesmas, ca. 4 krietni džeza gabali būs gana).
nekādus intelekta apvāršņus šī nodarbe neatklāj, kā varat noprast, tomēr man pielēca, kādēļ mātei kārtīgā itāliešu ģimenē ir neapšaubāmi dominējošā loma. ja katru dienu savam bezdelnieku veču baram jāsamīca gana pastas, lai šamie jaudā izvilkties art un ecēt, varu iedomāties, ar kādu krampi tie paši veči tiek attiecīgajās reizēs paņemti pie riekstiem, kā arī kādu audzināšanu gūst palaidnīgie un temperamentīgie itāliešu bērneļi. pačots un uzvažuha momentā, līdz mūža galam.
otrkārt, skaisti attīstīta apakšdelmu muskulatūra, kas kā likums uzskatāmi izstādāma, divās kārtās uzlokot laba pletkrekla piedurknes, ir izsenis bijusi vīru viena no košākajām rotām (īsti konkurē ja nu vienīgi ar tvirtu un muskuļotu pakaļu, bet šī jau ir cita tēma). tādēļ mīciet pastu, draugi, mīciet biežāk - un pasaule uzsmaidīs sievišķīgāk. |
|
|
| pasta fatta a casa II (ilustrēts) |
[28. Dec 2009|22:15] |
II viss pārējais.
mīcīšanas rezultātā iegūtais mīklas kunkulis tiek ietīts fōlijā un atstāts uz pusstundu atjēgties no sirdīgajiem varasdarbiem, bet pa to laiku tiek sagatavots pildījums - filetto di salmone kumosi sacepti iekš olio extra vergine di oliva ar smalki sasmalcinātu prezzemolo un porro. šī katliņa iznākuma biezumi tiek ar dakšu samīcīti un rūpīgi iemaisīti ricottā.
uz to laiku mājās ierodas kvkzns, un tiek iepazīstināts ar situāciju, proti, ka mājsaimnieks viens pats īsti netiek galā ar pastas rullēšanu, sagriešanu un tās pienācīgi kvalitatīvu piepildīšanu. tālāk darbi tiek sadalīti, un viss aiziet no rokas:
( tālāk ar bildēm ) |
|
|