| |
[22. Nov 2009|12:15] |
jautājums, va'zi', kāds rodas katram sabiedriski apslinkušam radījumam, kad tas pēkšņi attopas viens uz pasaules:
kur kaut kas jēdzīgs notiek? kurp vērts aiziet, ko aplūkot?
(kuru resursu internetos jūs lietojat afišas nolūkā?)
---
tP, nupat izlasīju [jūzerz]kants atčotu par rīgas dienām, moš varētu iziet līdzīgu līkumu, tikai čota neiebraucu par to jauno modernās mākslas muzeju, kurā rudens 2009. keskesē un dov'e? |
|
|
| |
[22. Nov 2009|12:23] |
|
un vēl, kopš vakardienas esmu tā cieši atkāries no desjatņikova. ne ko citu nespēju pat domāt. un nekas cits nešķiet derīgs. interesanti, caur ko no tā var atiet? |
|
|
| vienatni nemīloša cilvēka dziesma |
[22. Nov 2009|22:22] |
| [ | Patlaban klausos |
| | Peteris Vasks - Violin Concerto 'Tala gaisma' - Ostrobothnian Chamber Orchestra | ] |
ēča melnie strazdi piegādā turpinājumu - vaska tālā gaisma. pārnācis mājās, izpurināju no matiem lietu, nobāzu no acīm sabristos apavus un parakājos tur tajā plauktā, kur glabājas dāvinātie diski (mūsu pašu pa šiem gadiem pirktie vienā vecmodīgā pirmās palīdzības piederumu koferī tādā kā pēcpārcelšanās mantunaida lēkmē nogādāti uz universālo arhīvu aizkraukles dārzamājas bēniņos). uzgāju vajadzīgo plati ar visu rūsgano dāvankārbiņu, plēvē. izmakarēju rūpīgi to laukā, pārdzinu uz cietņa un tikpat rūpīgi sapakoju atpakaļ. nu var dāvināt tālāk. ja kāds šķitīs pelnījis.
bet nacionālajā teātrī nonācu nejauši. pēc bezmērķīga un antiplānveidīga slamsta pa pilsētu, kā ietvaros pabiju pazemē zem kamarina nama, nospriedu, fak-ārt, palasīšu afišu pie bastejkalna. gandrīz paklupu uz nacionālo minoritāšu folkloras kopu koncerta mazajā ģildē. ieeja bez maksas, kas šķita tīri tāds jauks motīvs garu piepaceļošu izklaižu izvēlē, bet ticis līdz durvīm, sakautrējos, nu, ko es tur līdīšu, nepatiks, būs neērti lavīties prom "pa vienam!" (kā ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) fjoklai). aizgāju līdz nacionālajai ōperai. tur viss jau bija sācies trijos, savukārt, atminoties starrorīgas instalāciju, atcerējos, ka galvenā gūtā atziņa, tovakar blenžot phasādē, bija pārsteigums, cik sasodīti pelēkā krāsā nokrāsots das baltais nams.
tālāk kājas pašas aiznesa uz citu tuvāko biļešu kasi, kur uz jautājumu, vai jums šim vakaram vēl kas brīvs atradīsies (kauns atzīties, bet domādams, ka davai, visviens, lētāko biļeti uz lūriņas koncertprogrammu par kaut kādu tur brodveju, jo tas bija vienīgais, ko, paviršs lasītājs būdams, biju pamanījis izrāžu sarakstā), viņa manu šnābeli nokalibrēja kā eventuālu melno strazdu patērētāju. teica, jā, lūdzu - astoņi lati - man, lūdzu, studentu - tad seši čēsnt, bet, lūdzu, apliecību - lūdzu - lūdzu - paldies. nu un, kas tālāk, jau esmu uzrakstījis. |
|
|