Nupat, nākot no Teātra bāra, beidzot uzēdusi "brokastis", nesu ābolus un brokastu biezpienu un atcerējos šo un pāris iepriekšējos klabissimo postus par garšīgo un skaisto, ij izdomāju, ka gribas tev/jums novēlēt....uzkrāt visa veida energorezerves tā, lai uzkāpjošajam dzimtenes periodam pietiek, vai vismaz, lai nav izmisuma un lokālmulsuma, kurš audzē vien biezākas bruņas.

(Reply to this) (Thread)

mums šovasar sanāca teju pus mēnesis pa tēvzemi. mierīgi dzīvodamies, ar acs kaktu paslepen ar nedaudz pārspīlētām aizdomām vēroju dažādus šīs dzīves aspektus. un galu galā nospriedu, ka nav slikti, nav slikti nemaz. visu izšķir pareizais funktieris. uz mata kā wowow ierakstā [http://klab.lv/users/wowow/308184.html].
nepieciešami tikai pareizi uzsvari pareizajās vietās. negarantēju, ka man tas sanāks, bet šādus tādus iededzinājumus, nospiedumus un tetovējumus no manis vairs neizdzēsīs.
un tagad es pat nedaudz ilgojos tā nākamās vasaras megasarīkojuma. būs sasodīti aizraujoši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šaubu nav, ka dzīvot var un ja mazliet saņemās, uzmana uzsvarus un neļauj noslīdēt vertikālēm, tad var arī gana labi. Vien, piemēram, jūras velšu un zivju disciplīna ir tik skumīga, kā Sārnates kaimiņa, vecā Magonītes sacītais par "ij kač's neēd tik' žēlīg' butīt'."

(Reply to this) (Parent)