Oj, man tā grūti pateikt. Ja es pareizi atceros, tas bija tas jaunais gads, kad uz Vāciju pie vecmāmiņas biju paņēmis līdzi materiālus bakalaura darba rakstīšanai politoloģijā, kas sen bija piegriezies. Beigu beigās, neko neizdarīju, Stokholmā atgriezos kaut kad 29. vai 30. un doma bija to sūdu tad rakstīt. Vecgada vakarā sēdēju mājās pilnīgākā depresijā, viens pats malkoju kaut kādu kokteili un centos rakstīt darbu, lai gan ļoti labi sapratu, ka man tas ir dziļi vienalga un, ka to tāpat neuzrakstīšu.

Atceros, ka atteicu piedāvājumus iet uz vienu tusiņu. Beigu beigās laikam viena no labākajām draudzenēm un viņas puisis saprata, ka ar mani nav labi. Atnāca ciemos, mēs iedzērām pāris drinkus, pēc tam viņi aizvilka mani uz vienu klubu un tā arī izrāva mani no depresijas.

Esmu diezgan drošs, ka tas bija tas gads, kad bija cunami bijis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ak tad šitā? mēs gan toreiz pirmos dzirkstošos vīnus skandinājām liberta rātslaukuma (vai melngalvju nama, kas tur tajā gleznā bija īsti atēlots, precīzi neatceros) tiešā tuvumā. netālu no rindās sakārtotām tautumeitām. pēc tam devāmies laukā uz placi pie strindberga teātra, kur zviedri koši dzirksteļoja par spīti visām sērām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Izklausas skaisti. Nu, jā, es nepateikšu 100% droši, ka tas bija tas jaunais gads, bet man šķiet, ka jā. Bija viens, kad garīgais bija tā nosists, ka galīgi neko negribēju, it īpaši ne tusēt. Par laimi, mani no mājām izvilka un iepriecināja labi cilvēki.

(Reply to this) (Parent)