| kokosriekstu eļļa, vai skudriņa Tipa tam ticēja? nezinu |
[8. Jun 2018|22:12] |
kaut kā gadījās, ka atvilku šo grāmatu
http://b-ok.xyz/book/2821510/e992dd
The Coconut Ketogenic Diet: Supercharge Your Metabolism, Revitalize Thyroid Function, and Lose Excess Weight
Bruce Fife
es viņā tikai gribēju ieskatīties, jo domāju, ka tur varētu būt kāda viena neliela un interesanta nodaļa.
sāku lasīt, bija kaut kas īsi interesants, bet pēc tam nebija un nebija, es gaidīju, kad tad tas interesantais tiks skaidrots tālāk, bet tad grāmata nokārās astoņos procentos, un nekādi vairs nebija lasāma. (planšetdatorā es viņu izlasītu citā programmā, bet te telefonā nav izvēles.)
tad nolēmu, ka tas noteikti ir arī visur citur rakstīts, un sāku lasīt tādu
http://b-ok.xyz/book/3326363/516ea7
The Complete Idiot's Guide to the Coconut Oil Diet
Blanco, Maria; Pendleton, James
bet autore tikai visu laiku raksta - tūlīt es jums visu pastāstīšu! tūlīt jūs visu uzzināsiet! un tā daudz un gari, un tad fails atkal nokārās, un es paliku neuzzinājusi.
tāda failu nokāršanās man notiek ļoti reti, varbūt pāris reizes gadā, tā ka šis varētu nozīmēt, ka man nevajag lasīt grāmatas par kokosriekstiem.
bet es tomēr atvilku šo
http://b-ok.xyz/book/1108067/2556ae
The Coconut Oil Miracle (Previously published as The Healing Miracle of Coconut Oil)
Bruce Fife, Jon J. Kabara
kas ir pirmās grāmatas cits izdevums. tas pats, tikai citā secībā.
lūk (es gandrīz neko no šī neesmu pārbaudījusi, tikai pieseivēju zināšanai). tas ir autora viedoklis, nav mans! rakstu pēc atmiņas, subjektīvi un kļūdaini.
=======
kokosriekstu eļļa vispār ir tauki, bet organismā uzdarbojas atšķirīgi no citiem taukiem.
parasti tauki sadalās pa taukskābēm, iepakojas lipoproteīnos, dodas asinsritē. sameklē šūnu, kurā ievietoties kā taukam.
bet kokosriekstu eļļas tauki tā nedara! viņi iet uz aknām un tur tiek sadalīti un izmantoti enerģijas ražošanai. viņi uzvedas gandrīz kā tādi ogļhidrāti! ar to atšķirību, ka kokosriekstu eļļa neceļ insulīna līmeni un ko tur vēl.
kokosriekstu eļļa tik nadzīgi ražo enerģiju, ka esošie tauki dildami dilst.
kas izrādās traki izdevīgi novājētājiem. autors (viņš ir diētas konsultants ar specializāciju uz novājēšanu) apgalvo, ka daudziem viņa klientiem tā gadījies - tiklīdz aizvieto citas augu eļļas, kaut vai olīveļļu, ar kokosriekstu eļļu, tā sāk lēnām novājēt. tiklīdz kokosene beidzas, vājētāja atsāk lietot kaut vai olīveļļu - novājēšana apstājas.
apēstas kokosriekstu eļļas efekts ilgst 24 stundas.
tas, protams, ja nepārēdas.
tālāk.
tās taukskābes, kas ir kokosriekstu eļļā, dodas uz vairogdziedzeri un tur kaut ko dara, kā rezultātā paātrinās vielmaiņa, un cilvēks kļūst ņiprāks un enerģiskāks, un viņam ir labāki rezultāti sportā. kamēr tās taukskābes, kas ir citās augu eļļās (ne tropiskajās), arī iet uz vairogdziedzeri, un dara tur kaut ko tādu, ka vielmaiņa palēninās. un cilvēks kļūst gluži gurdens.
tā ka ja kādam nav kokosriekstu eļļas un viņš grib novājēt, tad viņam vismaz tās netropiskās augu eļļas jāaizstāj ar speķi vai sviestu, jo tie tauki nekādi neiedarbijas uz vairogdziedzeri.
lielāko daļu grāmatas autors velta tam, ka kā tas nācās, ka piesātinātos taukus izsludnāja par kaitīgiem un kokosriekstu eļļu par sirds slimību izraisītāju. tur tiešām autoram ir daudz faktu, un tie mani pārāk neinteresēja. otrajā pasaules karā un īsi pēc tā ASV nebija pieejama kokosriekstu eļļa, jo Japāna bija ieņēmusi teritorijas, no kurām šī eļļa tika importēta uz ASV. pa to laiku citu augu eļļu un jo arī margarīna ražotāji ieņēma tirgus nišu un sponsorēja visu, kas vajadzīgs, lai šajā nišā paliktu.
nav nekāda pamata uzskatīt, ka šī eļļa palielina sirds slimību risku. to jau gadu tūkstošiem lieto Āzijā un Klusā okeāna salās, un cilvēki tur nav izmiruši. grāmatās par Polinēziju vienmēr tiek uzsvērts, cik tie cilvēki labi izskatās un ir veselīgi. un viņi nesirgst ar sirds slimībām, vismaz vēl nesen nesirga.
un autoram ir ļoti daudz stāstu par to, kā, piemēram, vēl īsi pēc otrā pasaules kara ASV bija ārsti, kas nekad mūžā nebija redzējuši sirdslēkmi. pēc rafinēto augu eļļu ieviešanas sirdslēkmes kļuva par viņu ikdienu.
šo gan pārbaudīju. Nauru salas iedzīvotāji kādreiz bija trūcīgi, ēda kokosriekstu eļļu, zivis (jo jūra apkārt), vietējos augļus un dārzeņus. Tad gadījās, ka uz šīs salas atrada derīgos izrakteņus, un no tā saliniekiem atleca tāda turība, ka viņi pārstāja ēst tradicionālās lietas un pārgāja uz rafinētajām eļļām, baltajiem miltiem un tamlīdzīgi. tagad Nauru ir pasaules tuklākā republika, 97% vīriešu ir ar lieko svaru un 40% iedzīvotāju sirgst ar diabētu, un tur izskatās tā
https://www.google.com/search?client=firefox-b&biw=1280&bih=878&tbm=isch&sa=1&ei=zMsaW_WyMMKssAHx7JvoBQ&q=nauru+diabetes+&oq=nauru+diabetes+&gs_l=img.3..0i30k1.72816.74746.0.75310.9.9.0.0.0.0.218.1570.0j8j1.9.0....0...1c.1.64.img..0.9.1554...35i39k1j0i19k1j0i8i30k1.0.HlMWo79G2lM
pārbaudot gan atradu politkorektus tekstus, ka pie šādas notikumu attīstības vainojams iedzīvotāju mazkustīgais dzīvesveids un tas, ka resnums tur ir cieņā - tas ir labklājības rādītājs.
nē, tālāk šo neturpināšu. otrā daļa grāmatas (tas par novējēšanu bija tikai tāds mazs gabaliņš, pēc vēstures un pirms slimībām) stāsta par slimībām. nu nevaru iedomāties nevienu slimību, par kuru autors neteiktu, ka to var izārstēt ar kokosriekstu eļļu. iekšķīgi un ārīgi.
ā, vēl daļa grāmatas ir par to, cik briesmīgas ir nepiesātināto taukskābju eļļas. nu, auksti spiestu olīveļļu vēl drīkstētu. pārējās - brīvo radikāļu zupas. autors ārkārtīgi nīst šīs eļļas, tās ir toksiskas!
===
cik vajag?
2-4 ēdamkarotes dienā. taču sākt vēlams ar 1-2 tējkarotēm, citādi var dabūt skrienamo. un ir gana daudz cilvēku, kam kaut kas uzlabojas jau ar 1 ēdamkaroti dienā.
šajā dozā ieskaitāma gan apēstā un izdzertā, gan uz rumpja uzsmērētā eļļa. resp ja tu uzsmērē 3 ēdamkarotes uz rumpja, tad vari to eļļu neēst.
vēl daži autori iesaka 1 gramu uz rumpja kilogramu. vēl citi saka, ka mātes pienā ir tādas pašas taukskābes kā kokosriekstu eļļā, un tad, ja zīdaiņa svaru un dozu pārrēķina uz pieaugušu cilvēku, tad sanāk kādi 50 grami dienā.
vēl autors saka, ka ar šito var novājēt 36 mārciņas gadā, kas laikam atbilst 9 kilogramiem. tas ir, tikai lietojot eļļu, bez ketogēnās diētas, bez badošanās un bez krasas dzīvesveida maiņas.
===
manas iestrādes.
esmu jau rakstījusi, ka izmēģināju divas kokosriekstu eļļas no rimi, viena bija atsmakota un balināta un uz mani atstāja kaut kādu negatīvu iespaidu, jutos pēc tam kā uz pohām. sazinarko tā eļļa bija balināta! kamēr neatsmakotai un nebalinātai eļļai šādas nelāgas iedarbības nebija.
vēl novēroju maksimā, ka tur tagad dabonama lētāka eļļa, kas nav atsmakota un balināta un kas neatstāj uz mani pohu iespaidu resp kas ir laba. turklāt tās kilograma cena ir apmēram tāda pati kā sviesta kilograma cena.
problēma, ka bērni atsakās ēst ēdienus, kas ož pēc šīs eļļas. tāpēc to lietoju tikai šad un tad, un diezgan reti.
bet tagad mēģināšu atcerēties.
2015. gada beigās es pārgāju uz "visu vai neko" diētas. pāris mēnešus pat uz tās noturējos. tolaik es daudzmaz ievēroju šos priekšrakstus http://klab.lv/users/kihelkonna/511867.html un to vidū laikam bija kokosriekstu eļļa. ieteikta bija viena ēdamkarote dienā.
tolaik bija tā, ka es ne tikai sāku svērt par vairākiem kilogramiem mazāk un novēroju veselības uzlabošanos, bet vairāki cilvēki teica, ka man ir izteikti kārns izskats. tieši ģīmī.
tālāk gāja visādi, kaut kad es nobruku no diētas un tos dažus kilogramus uzbarojos klāt. tagad atkal sēžu uz diētas diezgan tuvu, bet kokosriekstu eļļu neēdu. tās vietā lietoju sviestu, jo tam ir apmēram tādas pašas omegas. nu un gana apzinīga diēta bet bez kokosriekstu eļļas neliek man pazaudēt zināmas riepas pazīmes.
es te visu nedēļu laukos lasu to grāmatu, vakar pabeidzu, bet pie eļļas netieku, tā man rīgā skapītī.
ar labu nakti.
====
disklaimeris
es negrasos aizstāvēt autora viedokli un vispār ļoti nopūlēties ar taviem tekstiem. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}