karlsona sindroms |
[6. Nov 2015|12:27] |
paturpinot diskusiju par resnajiem pozitīvajiem varoņiem http://klab.lv/users/kihelkonna/566684.html
man stāstīja, ka gluži oficiāli esot aprakstīts tāds karlsona sindroms. jeb pārmērīga pievēršanās iedomu draugam. vecāki nenopirka sunīti un bērns sāka strādāt visādas blēņas (tvaika mašīna, pastaiga pa jumtu, iranizēšana) un pat pats sāka ticēt, ka to visu ir sastrādājis kāds cits. iedomu draugs - tas ir forši, bet ne tādā pakāpē. |
|
|
Comments: |
es bērnībā mēģināju sev ieviest iedomu draugu, bet neizdevās.
From: | unpy |
Date: | 6. Novembris 2015 - 13:14 |
---|
| | | (Link) |
|
Mhm. Allaž ar lielu izbrīnu, bet bez īpašas skaudības esmu skatījies/klausījies informāciju par kaut kādiem pašsaprotamiem iedomu draugiem, tā man tomēr šķiet tāda agrīna šizofrēnijas forma.
nu, man tā bija viena no daudzajām lietām, kuras ir visiem, izņemot mūsu kaktu.
ieguglēju, tie pārmērīgie gadījumi biežāk tā kā as aspergeru tiek saistīti. arī man nebija iedomu draugu. vēl man piemīt zināms iztēles trūkums, kas arī nav tā kā veselīgajam vidusmēram pienāktos.
nu tā kā bērnam nav tādu subpersonību kā iekšējais pusaudzis un iekšējais pieaugušais (par visām citām nemaz nerunājot), kas gan cits viņam atliek izdzīvošanai kā ieviest iedomu draugu.
Man bērnībā bija iedomu draugi zaķi, nereti gadījās, ka pieaugušie nedrīkstēja sēsties tukšā krēslā, jo tajā sēžot zaķis :) | |