nujā, sīkā sencis (=atbildīgais vecāks) kaut ko stipri līdzīgu stāstīja, viss pilnīgi saprotams.
ēnas puse, un piedod par riebīgi vīzdegunīgu pļeperēšanu, ir tāda, ka bez stulbajām gammām/vingrinājumiem nevaid technikas, un bez technikas kaut ko jele minimāli advancētu nevar noplinkšķināt. to es tagad, 20+ gadus pēc aktīvo studiju beigšanas, dikti jo dikti manu. acis aizgrābti lasa tās smukās notiņas, a rociņas nikā, rociņām nesanāk.
eh, redzēt savu ierobežotību, kāds tur prieks. garā ērglis, miesās vista.

nav tā, ka pēc gada mm jau varētu braukāt pats? čells, protams, ir ziepes - klavieres būtu ērtākas...
bet neņem mani galvā, savas varēšanas robežas redzi tikai tu pati; es te uzvedos kā visgudrā pagalma tante.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

papildus apstāklis ir tāds, ka es pie mazzaķa (otra bērna) redzu, ka ir tādi bērni, kam mūzika interesē, un pie mazmurkšķa redzu, ka ir tādi bērni, kam mūzika neinteresē. turklāt pats instruments viņai nepatīk.

nu, dažiem vecākiem varbūt biezāka āda. man ir ļoti svarīgs kaut kāds emocionāls komforts. pilnīgi jūtu, ka no izmisuma var nosprākt. gan jau atradīsies citas nozares, kas mazmurkšķi interesēs vairāk, un kur būs lielāka jēga veicināt piespiešanos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

[skavas tev.]

(Reply to this) (Parent)