|
3. Sep 2015|11:25 |
nujā, sīkā sencis (=atbildīgais vecāks) kaut ko stipri līdzīgu stāstīja, viss pilnīgi saprotams.
ēnas puse, un piedod par riebīgi vīzdegunīgu pļeperēšanu, ir tāda, ka bez stulbajām gammām/vingrinājumiem nevaid technikas, un bez technikas kaut ko jele minimāli advancētu nevar noplinkšķināt. to es tagad, 20+ gadus pēc aktīvo studiju beigšanas, dikti jo dikti manu. acis aizgrābti lasa tās smukās notiņas, a rociņas nikā, rociņām nesanāk.
eh, redzēt savu ierobežotību, kāds tur prieks. garā ērglis, miesās vista.
nav tā, ka pēc gada mm jau varētu braukāt pats? čells, protams, ir ziepes - klavieres būtu ērtākas...
bet neņem mani galvā, savas varēšanas robežas redzi tikai tu pati; es te uzvedos kā visgudrā pagalma tante.
|
|