kihelkonna - mežonīgais kapitālisms lv [entries|archive|friends|userinfo]
kihelkonna

[ website | kihelkonna - apdzīvota vieta sāremā salā ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

mežonīgais kapitālisms lv [25. Okt 2014|20:24]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

špidrilka iet basketbolā.

(kad viņa teica, ka grib iet uz basketbolu, mēs ar senci vispār to kaut kā nedzirdējām, un pirmajā nedēļā neaizvedām, jo neticējām, ka mūsu bērns grib nodarboties ar baskatbolu. abi esam no tiem, kas mūk, ja pamana bumbu lidojam savā virzienā. jo var saplīst brilles.)

sapulcē saka, ka katram vajag trešā izmēra bumbu. parāda arī. ja sākšot trenēties ar piekto izmēru, tad kaut ko nepareizi izdarīšot. pa lēto varot nopirkt internetā, ražotājs nav svarīgs.

iečekojam internetā - ak prieks, tepat netālu viens veikals piedāvā dikti skaistas un lētas bumbas. nujas.lv. aizeju, bumbu uz vietas nav, var pasūtīt, pēc 2 dienām būs klāt, tad man zvanīs.

kad pagājusi nedēļa (jā, šie nav zvanījuši vēl šobaltdien), dodos uz nākamo tuvāko veikalu - elkoru. tur katrā nodaļā darbinieki saģērbušies par citādākiem sportistiem. bumbu nodaļā mani sagaida melnās īsbiksēs un T kreklā tērpies jaunietis. kastē ir pat divas dažādas krāsainas nelielas bumbas, kas tā kā izskatās pēc trešā izmēra, bet droši nezinu. prasu īsbikšainim, šis saka, ka baksetbola bumbas sākas no piektā izmēra, viņiem noteikti nav trešā izmēra, un viņš nezina, kas tās tādas par bumbām. paprasīt nekur arī viņš nevar. atvadāmies.

kāpēc viņš nebija saģērbies par ziemassvētku vecīti? vai ķirbi? jēga ta nekāda no tāda sporta tērpa.

nu nekas, alfā (sportland) atradu tāda paša izmēra bumbas, diemžēl visas bija puvuša ābola krāsā, bet toties pārdevēja (arī sporta tērpā, bet tādā lietišķākā) tūlīt noskaidroja izmēru, bija pareizais, iegādājos.

bet nu divi veikali no trim bija nepieskaitāmi. vai viņi vispār kaut ko pārdod? vai viņiem ir kaut kāds nodoms?

nākamajā dienā. gaidu, kad špidrilka beigs nodarboties ar mūziku, dzirdu, ka viena dāma zvana skolas formu ražotājam un sarunā dabūt vesti. ziņkāri sāku izvaicāt, jo man arī vajag dažas skolas formas daļas. izrādās, nē, viņa nav rudenī pasūtījusi. viņa vēl nav dabūjusi jūnijā pasūtīto. viss cits ir, bet vestes vēl nav.

skolas formas ir atsevišķs stāsts; man liekas, tālu nav tā diena, kad vecāki šīm firmām sāks uzbrukt ar piekakātiem maisiņiem.

par formām uzzināju jūnijā. konkrētā datumā ražotāji bija skolā, formas demonstrēja, es tajā nedēļā nebiju rīgā. nu nekas, visu var pasūtīt internetā.

mājas lapā daži apģērbi safotografēti. klāt pieliktajā cenrādī vispār nav saprotams, kurš nosaukums uz kuru gabalu attiecas. tur ir vairāki krekli, no kuriem daži ir oranži, daži balti, daži zēnu, daži meiteņu - no nosaukuma nav nojaušams. krekls ar garām rokām. balts vai oranžs, auduma vai trikotāžas? sarafāns ar logo un sarafāns ar volānu - kas, tam otram nav logo, un kas tam pirmajam ir? attēlos ir tikai viens sarafāns.

formas gatavas augustā. nokļūstu skolā, tur dāmas pie maisu kaudzes. gribat formu, nosauciet līguma numuru. neviens to neatceras. dāmai priekšā trīs ļooti biezas mapes ar vairākiem simtiem līgumu, dāma ņem un šķirsta visu mapi, ieskatoties katrā līgumā, meklējot uzvārdu. mans pasūtījums vēl nav gatavs.

pēc nedēļas pasūtījums ir gatavs, sūtu tur lauleni, ar līguma numuru. viņš iestājas rindā četros, tiek mājās septiņos. tiešām, trīssstundas rindā. tā kā mūsu bērnībā pēc deficīta.

es biju domājusi, ka pēc pirmās tikšanās ar vecākiem dāmas aprīkos tās mapes ar sarakstiem katras mapes sākumā, lai viegli redzētu, kurš uzvārds atbilst kuram līgumam, un varētu ātri atrast vajadzīgo. laulenis domāja, ka viņas paņems līdzi datoru ar ekseli iekšā, lai ātri visu atrastu. bet nē, viņas turpināja tāpat, un katru līguma numura nezinātāju 15 minūtes šķirstīja mapes. zinātāji saka, ka šādi tur strādā jau gadiem, un vairākās skolās, un spēcīgi pasūta visus, kas iesaka uzlabot darbu.

tas tiešām ir neparasti, ka kaut kas tāds ir iespējams mūsdienu kapitālistiskajā sabiedrībā. ka ir iespējams tik neparasti slikti strādāt. uz turieni varētu iet ekskursijās!

jā, pasūtītais krekls izrādījās puiku krekls. sarafāns bija pareizais. drīz sapratu, ka man vajag vēl kreklus, kā arī jaku un vesti, bet zinātāji teica, ka mācību gada vidū pasūtītas lietas var dabūt tikai pēc 4 mēnešiem. iegāju ībejā, sameklēju tur oranžus garroku kreklus ar garām rokām, pasūtīju, pa nedēļu bija klāt.

bet re, daži ļaudis jūnijā pasūtīto vel gandrīz novembrī nav dabūjuši.

varētu padomāt, ka atkal ir treknie pirmskrīzes gadi. jeb tas ir normāli?
Linkir doma

Comments:
[User Picture]
From:[info]starro
Date:25. Oktobris 2014 - 22:18
(Link)
biznesa un klientu apkalpošanas kultūra mainās - tāpat kā valoda, leksika, mode stils, slengs.
[User Picture]
From:[info]smille
Date:25. Oktobris 2014 - 22:36
(Link)
Man tas šķiet ārprāts. Mums dārziņā noziņoja, ka vajadzēšot sportam un dejošanai čībiņas un otrajā nedēļā būšot uz vietas dārziņā, kas tirgo ļoti labas un pārbaudītas. Noteiktajā laikā bija dāma ar lielu galdu, nedaudz pagaidīju lai lielākais bars izmērās un par 2.50 nopirku to pāri, kas M šķita, ka der vislabāk. Par izturību grūti spriest, bet serviss un cena apmierināja - nekur nav jāiet un ir piedevām rekomendācijas un par 2.50EUR!
[User Picture]
From:[info]mufs
Date:25. Oktobris 2014 - 22:37
(Link)
mums skolā tikai sporta tērpus bija jāpasūta, uz 1.spetembri vēl nebija, bet uz oktobri jau gan.
za to tāda **** sintētika,ka gribas galvu pret sienu dauzīt, nemaz nerunājot par vizuālo.
arīdzan aizdomājos - kam tas ir izdevīgi...