Mani nekad īsti neslavēja, jo 1) manā ģimenē neslavēja 2) skolotāji bija aizņemti ar klases ākstiem. Tā nu nekad īsti nezinu, cik daudz enerģijas/ pūļu ielikt. Tas arī ir bijis lielākais ieguvums no "vieglas galvas"/gudrības - nepārpūlēties, jo salīdzinājumā ar citiem, kas dara kaut ko līdzīgu, man parasti ir labs rezultāts. Un iespēja paskatīties uz darāmo savādāk.
Es gan kādreiz arī biju ļoti konkurējoša, man vienmēr gribējās "vislabāk" (jo tas bija ļoti viegli.) Fija, savukārt, vispār atsakās no jebkādas konkurences - ja būs jātaisa vissarkanākā puķīte, viņa principā taisīs vispelēkāko mākonīti. It kā slavēju atbilstoši šābrīža kanonam - par cenšanos un tā, bet nav viegli, nav viegli to cenšanos panākt.:)

(Reply to this) (Thread)

mazmurkšķis arī zina visu par to centību. bet tiklīdz ir jālabo savas kļūdas, jāuzlabo sniegums utt., panesas viss kā parasti :)
bet Fija jau vēl sīka, un puķītes netaisīšanu varētu neuztvert kā izvairīšanos no konkurences :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Uzsvars uz vislielāko/viskošāko/visātrāk/vismukāk :)

(Reply to this) (Parent)