|
28. Apr 2014|11:55 |
Mani nekad īsti neslavēja, jo 1) manā ģimenē neslavēja 2) skolotāji bija aizņemti ar klases ākstiem. Tā nu nekad īsti nezinu, cik daudz enerģijas/ pūļu ielikt. Tas arī ir bijis lielākais ieguvums no "vieglas galvas"/gudrības - nepārpūlēties, jo salīdzinājumā ar citiem, kas dara kaut ko līdzīgu, man parasti ir labs rezultāts. Un iespēja paskatīties uz darāmo savādāk.
Es gan kādreiz arī biju ļoti konkurējoša, man vienmēr gribējās "vislabāk" (jo tas bija ļoti viegli.) Fija, savukārt, vispār atsakās no jebkādas konkurences - ja būs jātaisa vissarkanākā puķīte, viņa principā taisīs vispelēkāko mākonīti. It kā slavēju atbilstoši šābrīža kanonam - par cenšanos un tā, bet nav viegli, nav viegli to cenšanos panākt.:) |
|