kihelkonna - IQ, nauda un radošums [entries|archive|friends|userinfo]
kihelkonna

[ website | kihelkonna - apdzīvota vieta sāremā salā ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

IQ, nauda un radošums [29. Nov 2013|11:22]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|, ]

es lasu Shen Li ņūsleterus, un priekšpēdējā viņa stāstīja lietas, kas man likās interesantas.

es nerunāšu par EQ un par to, vai nauda nes laimi. par praktisko inteliģenci arī nē. bet par pliku IQ.

kā zināms, cilvēki mācās, lai būtu gudrāki un lai vairāk pelnītu. dažkārt sanāk, dažkārt nē, nu piķis ar viņiem, grafiki ir apmēram šitādi



 pamainot mērogus to grafiku jau var dabūt šitādu




Daži pētnieki apgalvo, ka pietiek dabūt apmēram 120 IQ punktus, lai tālākie punkti vairs nebūtu svarīgi. ar 120 IQ punktiem cilvēks ir "pietiekami gudrs", un viņa varbūtība dabūt Nobela prēmiju ir tāda pati kā tam, kura IQ ir 180.

www.ep.liu.se/ecp/021/vol1/020/exp2107020.pdf te savukārt ņēma vērā divas lietas - IQ un radošumu. nevis radošumu kā dzejas sacerēšanu, bet kā pieeju problēmu risināšanai un tamlīdzīgi. pētījumā secina, ka augsts radošums pilnībā kompensē zemu IQ. Vērtējot akadēmiskos sasniegumus - vislabāk gāja tiem, kam vai nu bija augsts IQ VAI augsts radošums. starp tiem diviem nebija atšķirības.

There were significant differences between High IQ – Low Creative and Low IQ – Low Creative groups as well as between High IQ – High Creative and Low IQ – Low Creative groups. These findings are only to be expected as the difference in IQ between these pairs of groups are 48 and 50 points respectively. However, there are no significant differences in academic achievement between the High IQ - Low Creative and Low IQ - High Creative groups.
...
Although the Low IQ – High Creative group had a mean IQ 46 points lower than the High IQ – Low Creative group, the former appears to be able to compensate for this with their higher level of creativity.
...
This further accentuates previous findings that creativity may help compensate the lack of intelligence in enhancing academic achievement.
Linkir doma

Comments:
[User Picture]
From:[info]snorke
Date:29. Novembris 2013 - 11:30
(Link)
a kaa tiem ka bija augsts IQ UN augsts radosums ? es nevaru atvert to lapu
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:29. Novembris 2013 - 11:33
(Link)
šito vari? www.ep.liu.se/ecp/021/vol1/020/exp2107020.pdf
[User Picture]
From:[info]jff
Date:29. Novembris 2013 - 11:42
(Link)
Tas tomēr mazliet dīvaini, runāt par mācīšanos, bet grafikā uz ass likt IQ.
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:29. Novembris 2013 - 11:50
(Link)
kas tur dīvains? tas ir vecs mīts, ka IQ iedzimst. pašlaik tiek uzskatīts, ka pusi var norakstīt uz iedzimtību, bet otru pusi uz vidi - galvenokārt to, kas bijusi dzīves pirmajos 5-7 gados.
[User Picture]
From:[info]jff
Date:29. Novembris 2013 - 11:58
(Link)
Pret šo nestrīdos.

Bet piekritīsi taču, ka tas, ko vecāki ar bērnu dara pirmsskolas periodā, nav gluži tas pats, kas "cilvēki mācās, lai būtu gudrāki un vairāk pelnītu". Pēdējais nolasās kā pašmotivēta mācīšanās, pieaugušā un varbūt vidusskolas vecumā.
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:29. Novembris 2013 - 12:13
(Link)
IQ nav kaut kāds mistisks gudrības potenciāls; pamatā tās ir lietas, kas ir trenējamas un tiek trenētas. atmiņa, spēja analizēt dažāda veida informāciju un tamlīdzīgi. ja tu paņemsi divus pusaudžus ar vienādu IQ, vienam veselu gadu liksi tikai strādāt vienkāršu darbu, bet otru visu gadu iesaistīsi intensībās mācībās, viņu IQ varētu pēc gada stipri atšķirties.

to "cilvēki mācās, lai būtu gudrāki un vairāk pelnītu" var interpretēt arī - cilvēki spiež bērnus mācīties, lai viņi būtu tādi.
[User Picture]
From:[info]jff
Date:29. Novembris 2013 - 13:09
(Link)
Pirmajai rindkopai piekrītu, tāpat kā tam, ka saule ir apaļa. Es piesējos tikai vienādības zīmes likšanai starp mācīšanos un iq, bet ne mirkli nenoliedzu, ka ir korelācija. Otrā gan drusku velk uz politoloģiju ;)
[User Picture]
From:[info]aksakals
Date:29. Novembris 2013 - 12:43
(Link)
kas ir nauda?
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:29. Novembris 2013 - 12:46
(Link)
citēto grafiku aspektā nauda ir gadā dabūtie dolāri.
[User Picture]
From:[info]aksakals
Date:29. Novembris 2013 - 14:04
(Link)
http://egleskoks.lv/wp-content/uploads/2011/12/Nauda_bez_inflacijas_un_procentiem.pdf
Šeit IQ neatrodas mērijumu asīs, nav $ vai €, ir DM. 1995.g. izskatās seni, bet principi nav mainījušies. Svarīgāk par IQ ir trāpīt 9. un 10. grupā.
Radošums jeb radīšana nav mērāma attiecībās ar gaļu pret kāpostiem. Piemērs gan ir – indulgenču tirgošana, dvēseles un gara lielumi tiek mainīti pret materiālo labumu.
[User Picture]
From:[info]aksakals
Date:29. Novembris 2013 - 14:08
(Link)
14. lpp
[User Picture]
From:[info]sirdna
Date:29. Novembris 2013 - 12:45
(Link)
"kā zināms, cilvēki mācās, lai būtu gudrāki un lai vairāk pelnītu"

imho, cilvēki mācās, visdažādāko iemeslu motivēti.
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:29. Novembris 2013 - 12:49
(Link)
jā, patiesi esmu pavirši rakstījusi. tomēr taisnojoties bildīšu, ka šīs divas dažādās lietas ir mēģināts tālāk saistīt - vai gudrība ļauj vairāk pelnīt? ja jā, tad viens izraisa otru. kaut gan mierīgi var arī neizraisīt, kā rāda pirmais grafiks.