kihelkonna - par dzeju [entries|archive|friends|userinfo]
kihelkonna

[ website | kihelkonna - apdzīvota vieta sāremā salā ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

par dzeju [19. Apr 2013|10:08]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
(noskatoties dienasgrāmatas ielikto linku un atceroties visādas vecas filmas un radiolugas ienāca prātā)

kad skatās vecas filmas, cilvēki tur manāmi uzvedas kā aktieri, runā nedabiskās balsīs un skandē neikdienas tekstus un paši ar to manāmi lepojas. un citi tolaiku ļaudos viņus par to apbrīno. aktieri tur vairāk atspoguļo nevis autora idejas, bet cilvēku centienus būt daiļiem un uzvesties daiļi. bet mūsdienu skatītājam uzreiz ir skaidrs, ka viņš tur nevis atspoguļo personiskās ciešanas, bet daiļi izgrozās sev un citiem par prieku.

nu un vēl ir tāds izgudrojums kā dzeja, kur cilvēki parastam sakāmajam dīvaini samaina vietām vārdus un dažus iederīgus vārdus aizstāj ar neiederīgiem, kuriem ir atskaņa. it kā nevarētu runāt kā cilvēki. nu, atsevišķos gadījumos dzejas forma pievieno sakāmajam vērtību. un dzeja ir vajadzīga priekš dziesmām. bet vairumā gadījumu tas ir tikai izmērgļots parastais sakāmais. it īpaši ja paskatās uz latviešu autoru sacerēto bērnu dzeju; kāds 1 procents ir kaut kas īpašs, bet pārējais ir papīra bojājums. izņēmums ir Jūlija Vanaga bērnu dzejas, kuras lasot es brīnos, kā viņš varēja kaut ko tādu nodarīt.

nu, dzeja dzejas pēc atmirst vienlaicīgi ar skandēšanu skandēšanas pēc. aktieri cenšas uzvesties tā, lai skatītājs nevarētu pateikt, vai viņi uz līdzenas vietas improvizē vai atskaita iemācīto. autori cenšas lietot ikdienas vārdu kārtību un ar žargonu nomaskēt to, ka viņi patiesībā to visu izdomājuši cerībā tikt apbrīnotiem.

es te negribu paust nicinošu attieksmi pret dzeju; man ir vairāki iecienīti dzejnieki un es viņu grāmatas vēl aizvien lietoju. es tikai gribēju pateikt, ka dzejai kā runāšanas veidam ir kaut kas kopīgs ar runāšanas veidu gadsimta pirmās puses ierakstos. gribēju vilkt paralēles.

kad pa radio raida svarīgu vecmeistaru ierunātus tekstus, bieži redzams (dzirdams), ka viņiem vēlme pēc izteiksmes daiļuma ir svarīgāka par vēlmi labi atspoguļot tekstā pateikto un viņi akcentus saliek vienalga kā. man pat liekas, ka es bērniem priekšā lasu kvalitatīvāk, piedomājot par teksta saturu.
Linkir doma

Comments:
From:[info]ninona
Date:19. Aprīlis 2013 - 10:32
(Link)
Šausmīgi ir klausīties, kad dzeja tiek skaitīta - tas pam-param-papam-param ir izvirzīts pāri jēgai. Skolā ar šito baigi sabojā, un (skolas sabojāti) vecāki vēl papildus veicina. Man prieks, ka man personīgi teātra studijā agri ierādīja, ka dzeja ir jārunā nevis jāskaita. Laba dzeja arī tā būs sajūtama kā dzeja bez klišejiskas ritma uzsvēršanas.
Pārmākslotās izteiksmes arī murgs. Ir jautri paskatīties lauku amatierteātru uzvedumus, īpaši, ja kāds nopietnais gabals. Var nosmieties līdz asarām.
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:19. Aprīlis 2013 - 11:09
(Link)
te laikam galvenais ir piedalīšanās prieks, un nav svarīgi, ka no malas izskatās :)
[User Picture]
From:[info]de
Date:19. Aprīlis 2013 - 10:34

apoloģija latvju bērnu dzejai - dažai

(Link)
redz, dzeja ir tuvos rados ar buramvārdiem, un tiem saturs nav galvenais, skaņa gan. kā piemērs man prātā uzreiz ieleca brūvera bērnu dzejoļi - kurus jau gadus 10 neesmu ne pārlasījusi, ne vispār acīs redzējusi, bet paskat, joprojām nekur nav pazuduši, tolaik simtām reižu priekšā lasīti:

salīdzis galīgi salīgu palīgu
balodis galīgi saīdzis valodo:
palīgs salīcis lodā pa palodzi
nelido palīgā vaboli dalīt!

un tas sirdi plosošais, par sīli: vai tu mani mīli, sīli? kāpēc mani vīli, sīli? - vai par krupi, kuram sieva aizmukusi: pliku plaku pliku plaku krupis nāk pa slapju taku... - un beigās, tik sēri un dramatiski: ... krupis atkal neaizmigs.

brūveris bērniem ir vienkārši ģeniāls, buramvārdu forma un neplakans, nevīzdegunīgs, nepieķemmēts saturs.
[User Picture]
From:[info]kihelkonna
Date:19. Aprīlis 2013 - 11:08

Re: apoloģija latvju bērnu dzejai - dažai

(Link)
tiešām skaisti! paldies! :)