| apoloģija latvju bērnu dzejai - dažai |
19. Apr 2013|10:34 |
redz, dzeja ir tuvos rados ar buramvārdiem, un tiem saturs nav galvenais, skaņa gan. kā piemērs man prātā uzreiz ieleca brūvera bērnu dzejoļi - kurus jau gadus 10 neesmu ne pārlasījusi, ne vispār acīs redzējusi, bet paskat, joprojām nekur nav pazuduši, tolaik simtām reižu priekšā lasīti:
salīdzis galīgi salīgu palīgu
balodis galīgi saīdzis valodo:
palīgs salīcis lodā pa palodzi
nelido palīgā vaboli dalīt!
un tas sirdi plosošais, par sīli: vai tu mani mīli, sīli? kāpēc mani vīli, sīli? - vai par krupi, kuram sieva aizmukusi: pliku plaku pliku plaku krupis nāk pa slapju taku... - un beigās, tik sēri un dramatiski: ... krupis atkal neaizmigs.
brūveris bērniem ir vienkārši ģeniāls, buramvārdu forma un neplakans, nevīzdegunīgs, nepieķemmēts saturs. |
|