|
19. Apr 2013|10:32 |
Šausmīgi ir klausīties, kad dzeja tiek skaitīta - tas pam-param-papam-param ir izvirzīts pāri jēgai. Skolā ar šito baigi sabojā, un (skolas sabojāti) vecāki vēl papildus veicina. Man prieks, ka man personīgi teātra studijā agri ierādīja, ka dzeja ir jārunā nevis jāskaita. Laba dzeja arī tā būs sajūtama kā dzeja bez klišejiskas ritma uzsvēršanas.
Pārmākslotās izteiksmes arī murgs. Ir jautri paskatīties lauku amatierteātru uzvedumus, īpaši, ja kāds nopietnais gabals. Var nosmieties līdz asarām. |
|