ak, jā... glītais šovakar piezvanīja. uzdeva daudz jautājumu un izrādīja rūpes par mani. ja godīgi.. nebiju no viņa to gaidījusi :)

Klejoju šodien pa kino lapu un pie viena sāku skatīties man simpatizējošo aktieru bildes. Izlēmu noglabāt vienā mapītē tās bildes, kuras man ļoti, ļoti iepatikušās. Un, pārskatot tās, atradu jau dažus vienojošos elementus, kas man vīrieša izskatā tik ļoti piesaista.

Ehh.. noderētu man tagad kārtīgs elpu aizraujošs flirts ar vienu tādu smukulīti.. Nu tā, lai liktos, ka gaiss apkārt kā elektrizēts.. :)

ja es apgalvoju, ka neko negribu, mani nekas neinteresē un viss ir slikti, tas nozīmē, ka mani kaut ar varu vajag izvilkt laukā no mājas - to es šodien sapratu.

jo atkal (joprojām) ir tik draņķīgs garīgais, ka tā vien prasās izslēgt telefonus un nerunāt ne ar vienu vismaz nedēļu. tikai es zinu, kāds tracis izcelsies, ja es tā izdarīšu. pirmkārt jau atskries draudzene un pamatīgi nolamās mani par tādu gājienu. otrkārt, mamma galīgi sacepsies jo reiz jau par ko tādu viņa pat policijai bija paspējusi piezvanīt. treškārt.. nedrīkstu izslēgt, jo var gadīties, ka zvana mana veiksme, bet es.. es neesmu sazvanāma :(

rīt it kā sarunāts iet uz ČBK, bet pagaidām nemaz nevelk...

Līdz manīm nonāca runas, ka es glītajam visai konkrēti patīkot un esot viegi būt kopā ar mani :)
Vakardiena (ar to domāju svētdienu) droši vien tam visam pievilka klāt vēl dažus plusiņus, jo es pati plati smaidu, kad atceros, kā viņi abi ar sīko trakoja pa dīvānu un kādā kaifā no tā trakošanas procesa bija ne tikai mazais, bet arī lielais :)))))
Turklāt tas viss tā aizrāva, ka es arī nespēju mierīgi nosēdēt maliņā un noskatīties uz viņu trakošanu, tādēļ pievienojos.
A jē, cik tas bija superīgi!!!!! :)))

Dikti gribās izdarīt te kārtējo ierakstu, bet tīri fiziski spēka nav. Kaut kā pēdējā laikā tie tusiņi bieži sanāk, turklāt tādi, pēc kuriem vismaz dienu vajag, lai atgūtos :)))) Bet man patīk tie tusiņi, ir riktīgi forši.

Tas glītais no draugu loka.. nezinu, ko lai ar viņu iesāk. Droši vien neko. Jo es savā prātā jau paspēju izdomāt pārdesmit soļus uz priekšu, kuru rezultātā secinu, ka viņš nav/nebūs tas, ko man vajag un es neesmu/nebūšu tā, ko vajag viņam. Un ka beigās, protams, viss saies grīstē, jo tā taču tas vienmēr notiek.

Aj, nav te, ko cepties. Galvenais šai apjukuma posmā nosargāt sevi, savu sirdi un vienkārši ar interesi vērot, kas notiek tālāk. Tā, lai nav pēc tam jākož pirkstos par to, ka atkal esmu ļāvusies, atvērusi viņam savu pasauli un šai vienam otra iepazīšanas duelī atkal zaudējusi.
Lai viņš pamazām sajūk prātā manis, dēļ, nevis otrādi ;) Kas zin, kas beigās var sanākt :) Un, ja tas nesanāks, tad lai! Tad jo īpaši par to nebūs vērts pārdzīvot :)

Labi.. jāiet beidzot gulēt.. citu reizi te atkal papļāpāšu :)

Šodien man bija pilna emociju buķete un ne tā patīkamākā... dusmas, naids, izmisums, skumjas u.tml. Bez asarām arī neiztiku.
Nevaru saprast, vai tas manas pašlaik grīstē sagājušās dzīves dēļ vai arī rudens vēl papildus pasliktina situāciju.

Patiesībā esmu sapratusi, ka nevēlos kādu laiku sev līdzās nevienu vīrieti. Man vajag atkopties, savest sevi kārtībā un nomierināties. Tikai līdz tam vēl jātiek prom no it kā esošā...

Kaut ātrāk viss nokārtotos...

Draugu lokā ir viens cilvēks.. Nebeidzu vien brīnīties par to, cik ļoti viņš izskatās pēc mana ideālā vīrieša tēla. Pirmkārt jau izskata ziņā. Un ir arī daudz citas nianses, kuras pieplusojas klāt. Interesanti, vai ir kaut kur vēl kāds viņam ļoti līdzīgs, kurš varētu būt mans? :))))

Esmu pārsteigta, cik ļoti pa šo gadu esmu mainījusies..

Man vakar uzdeva jautājumu, vai esmu laimīga. Un, zini?.. es pateicu "jā". Neskatoties uz to, ka man tagad ir tik sarežģīts dzīves posms, kuru par laimīgu nekādi nevar nosaukt, es iekšēji jūtos laimīga. Par to, kāda esmu, par to, ka esmu. Esmu laimīga pati par sevi!

Un vēl es secināju, ka man diezgan ātri ir skaidra attiecību perspektīva ar cilvēkiem. Piemēram, vakar, pēc foršā dejotāja profila izpētes un sarunas ar viņu pa telefonu, es sapratu, ka mums nebūs pa ceļam.. Jā, varam kļūt par paziņām, kuri šad tad aiziet kopā forši padejot, bet nekas vairāk. Un es neskumstu par to. Es vienkārši skatos uz visu reāli.

Interesanti.. ar šādu savas dzīves skatījumu man kādreiz vēl būs vēl prasme paskatīties uz dzīvi caur rozā brillēm?.. Šobrīd par to šaubos..

Pašsajūta nu jau labāka. Ir klepus, ir iesnas, bet kopumā ir puslīdz ciešami.

Šovakar izdarīju to, ko sen nebiju darījusi - iegūglēju puiša telefona numuru. Un pavisam negaidīti atradu meklēto! Nu es par foršo dejotāju zinu vairāk, nekā viņš par mani :))))

Ak, jā... šovakar atkal piezvanīja! :) Cik sapratu, rītvakar zvanīs atkal, jo pēc tam nesanāks: piektdien pie manis nakšņos draudzene-līgava, sestdien būsim kāzās, svētdien sazin kādi atgriezīsimies mājās.. Tad laikam sanāk ne ātrāk kā pirmdien :)
Par laimi, tajā mājas lapā bija arī puiša bilde, citādi šodien jau vairs neizdevās atsaukt atmiņā, kā viņš izskatās.

Puisis no klubiņa šodien piezvanīja otru reizi. :) Nebūtu es pavisam slima, tiktos ar viņu jau šonedēļ, bet pašsajūta nepavisam nav laba. Turklāt sestdien tās kāzas... man jābūt līdz sestdienai uz strīpas. Pēc tam lai notiek kas notikdams - varēšu atļauties nolikties uz slimības gultas.

Žēl tikai, ka lieliskā dejotāja tēls manā atmiņā sāk pabalēt.

Iešu uztaisīt ārstniecisku padzērienu un tad gulēt. :)

Gribu nopirkt ziepīti par 100, maksimums 150 latiem.
Ir kādi ieteikumi, kurš aparātiņš par šādu cenu spēj uzņemt normālas bildes?


upd. aj, laikam atradu :) Iepatikās viens no Nikon Coolpix modeļiem :)

*** Kas vīrieti padara par vīrieti?
Atbildība un vīrišķība. [..] ...par kādu vīrišķību vai briedumu var runāt attiecībā uz vīriešiem, kuri neuzņemas atbildību nedz par sevi, nedz par saviem tuvākajiem. Kas tie par vīriešiem, kas vienkārši bēg no atbildības?
*** Laime nav pastāvīga parādība. Ja saki, ka esi laimīgs - tas ir kā pielikt punktu.
*** Negaidīti pārsteigt - tas ir būtiskāk, nekā ar ko pārsteigt.
*** Bez mīlestības nekas nevar notikt. Mīlestības sajūta - tā ir Dieva dāvana, kuru diemžēl viņš nepasniedz visiem. Un tajā objekts nav svarīgs. Bet, ja esi to saņēmis, tas automātiski nenozīmē būt laimīgam. Visdrīzāk tā ir garantija, ka būsi nelaimīgs, jo reizē ar šo dāvanu tiek pasniegtas arī sāpes. [..] Bet ir skaisti.
/Jakovs Rafalsons, Lilit, 02.2008./

Mēs nekad nezinām, kas ar mums būs rītdien; mēs nekad nezinām, vai mums būs nākamais pavasaris, vai būs nākamā dzimšanas diena. Tāpēc tas laiks, kamēr esam kopā, ir milzīga bagātība, to nedrīkst tērēt pavirši.
/Sniga Vazdika, Lilit, 02.2008./

*** Apstaigā savu māju un sameklē priekšmetu, kas tev visvairāk asociējas ar naidu. Paņem, pagrozi rokās, iztēlojies, ka no tavas sirds stiepjas tievs diedziņš un aptinas ap to. Grozi priekšmetu rokās tik ilgi, līdz domu pavediens ir iztinies. Ieliec mantu maisiņā, aizsien un izmet ārā.

*** Apsēdies, noskaņojies un padomā, kur tavā ķermenī dzīvo naids. Uzliec uz šīs vietas roku un spēcīgi spied to līdz mirklim, kad roka atradīs enerģijas sakopojumu ķermenī Sāc elpot, iztēlojies, ka gaisa plūsma ienāk caur degunu, bet iziet caur slimo vietu. Paelpo tā, līdz būsi sasniedzis atslābuma stāvokli un sajutīsi siltumu. Starp citu, tādā pašā veidā var atbrīvoties no jebkurām sāpēm un slimībām. Pēc tam obligāti nomazgā rokas!!

*** Iedomājies melnu caurumu. Iztēlojies, kā tu izņem no savas sirds melnu kamolu - naidu - un iemet tajā. Lielais tukšums aprij tavas sāpes, tās attālinās no tevis, un nekad vairs neatgriezīsies. Kļūst vieglāk. Tagad izelpo un dzīvo mierīgi!

*** Ja pati netiec galā, sauc talkā senču spēku: meditācijā vērsies pie savas dzimtas ciltsmātes un prasi palīdzību. Palūdz gudrību, labsirdību un iecietību. Palūdz recepti, kā atbrīvoties no naida. Var gadīties, ka ciltsmāte tev uzdāvinās kādu priekšmetu vai dos zīmi. Paņem to un iztēlē pieliec sev pie sirds.

1.sepembris pagāja normāli. Protams, kārtējo reizi abi ar sīko sakašķējāmies, bet nekas.. var iztikt.

Piezvanīja šodien draudzene... esot vajadzīga pārdevēja vienā veikalā...
Jāstrādā arī sestdienās un svētdienās.
Esmu panikā.
Atteikt nedrīkstu, viņa to nesapratīs un uzskatīs kā manu iedomību un stulbumu.
Bet:
-es nekad neesmu strādājusi kā pārdevēja, veikalā
-es nekad neesmu strādājusi brīvdienās
-ko darīs dēls, kad nāksies tik daudz stundas būt mājās vienam?
-ko es varēšu izdarīt no mājas pienākumiem, esot tik vēlu mājās?
-kas atliks privātajai dzīvei un interesēm, strādājot līdz 8-iem vakarā (un brīvdienās līdz 14-iem..)
utt...

Turklāt jūtos tik nenormāi pazemojoši... zinu, ka tas izklausās ļoti augstprātīgi, bet pēc darbiem birojā augstpapēžu kurpēs un kostīmiņos nolaisties līdz humpalu pārdevējai... jā.. esmu stulba un nepateicīga... zinu..

Un vēl - nedrīkstu nepieņemt to piedāvājumu. Tā draudzene un viņas draudzene, caur kuru ir šis piedāvājums... viņas manu atteikumu nesapratīs un .. aj, nemāku izskaidrot. Vobšem nebūs labi, ja atteikšos..

es pēkšņi esmu attālinājusies no visiem (abiem) saviem iekāres objektiem. nezinu, vai es viņos apzināti mīnusus meklēju, vai vienkārši saprotu, ka ir lietas, kuru dēļ nekas nevar sanākt.

pirmais - precētais (drīz jau ex-precētais).. mani biedē viņa pagātne, kas īstenībā ir arī tagadne. jo ir pasaulē lietas, no kurām nevar aiziet nekad.... jā, tas varbūt (varbūt!) būtu sīkums, bet! es neciešu, ka cilvēki ēdot čāpstina. tracina nenormāli! plus vēl runā ēdot.
bet ir lieta, kas kādu laiku atpakaļ manās acīs viņu kā cilvēku nolīdzināja līdz ar zemi.... nekad, nemūžam patiesi labs cilvēks nespēs iespert sunim, it īpaši savējam.. kad viņš man stāstīja, kā suns sagrēkojies un viņš viņu atspārdījis.. kaut kas manī attiecībā uz viņu nomira. uz neatgriešanos. un mani neinteresē, ka suņa suga ir tāda, kas sāpes nejūt. tam nav nozīmes. tas ir suns, un viņš viņam spēra. man ar to pietiek.
jā un vēl mani biedē tas, cik ļoti es viņam patīku un cik ļoti viņš man ir pieķēries.

otrs - jauniņais.. jauns paliek jauns.. ļoti emocionāls, vēl nenopietns, nenobriedis kā personība plus vēl sevī iemīlējies. jā, protams, ir lieliski, ka cilvēks kopj sevi, kā rezultātā izskatās vienkārši satriecoši. bet... bet tas nav tas, kas man vajadzīgs.. tā man šķiet.. tomēr es viņu sagaidīšu atbraucam uz Latviju, lai satiktos ;) :)))

manējais?... nezinu, ko ar viņu lai iesāk un kad vispār to darīt... reāli dzīvjam kā svešinieki. ir pat gadījies, ka divas vai trīs dienas neesam satikušies un apsveicinājušies, lai gan dzīvojam vienā dzīvoklī. bet nopietnās pārdomās mani iedzina mana draudzene.. viņa ar viņu runāja. un viņš esot atzinies, ka joprojām mīlot mani. bet esot iespītējies. viņš gaidot, kad es rīkošoties un parādīšot, ka viņš man ir svarīgs. gandrīz vai sanāk tā - viņš gaida, ka es sarīkošu skandālu, iebelzīšu viņam ar pannu pa pieri un pieteikšu karu viņa datoratkarībai.
tāpēc esmu apmulsusi. kā nekā jau trīs gadus esam kopā. un jūtas varbūt nav pavisam zudušas arī man.

dievinu... dievinu tevi... es tevi ļoti ļoti dievinu...

ik pa laikam prātoju - ko tad tas īsti nozīmē?
ko vīrietis ar to domā, sakot sievietei, ka dievina viņu?...

šodienas filmai neierasti - video ekrāns liels bez melnajām malām..

paralēli filmai
notiek mums saruna, kā vienmēr.
- dievinuuuuuuu
- ko - ekrānu? :D:D
- tevi muljkjiiitt :*

upd.
- dievinu tevi dikti dikti (hug)
- cik ilgi taisies dievināt?.. :D
- ...līdz sākšu...eeeee...njuuu...nezinu (blush)

Tukšums joprojām un izskatās, ka pagaidām nedomā atkāpties. Vai arī es neļauju tam atkāpties. Varbūt es pati izbaudu savu nožēlojamo stāvokli un neko nedaru, lai justos labāk. Varbūt.
Spēka nav. Turklāt karstums beidz vai nost.

Manī tagad divas pretējas lietas - haoss un tukšums.

Haoss - jo uzzināju šo to jaunu, kas mani pārsteidza un arī ļāva labāk izprast, kas man mājās notiek. Tikai tagad nesaprotu, kādu pozīciju ieņemt man.. tādu pašu? Pagaidām gan es ieraujos sevī, paslepus papinkšķu un jūtos bezspēcīga.

Tukšums - jo es, šķiet, neko nespēju ne darīt, ne just. Man vairs nav spēka. Manis nav. Manī nekā nav. Pietiek.