Viņš šodien piezvanīja :) Ja nekas nemainīsies, tad 19.maijā lidoju pie viņa :)

Šodien nevarēju pat normāli kartupeļus nomizot - sēdēju un bimbāju :D :D Kauns pašai par sevi... nav taču man vairs ne padsmit ne divdesmit gadi :D

Toties nu ir labas ziņas: viņam tik ļoti manis pietrūkst, ka pēc iespējas ātrāk organizēsim manu došanos ciemos pie viņa uz Vāciju. Sirds gavilē! :)))

Bija jau aizmirsies, kāda ir sajūta, tikko iemīloties. Patiesībā - briesmīga :)))

Man visa diena pagājusi neprātīgā melanholijā un mokošās ilgās pēc Viņa :)
Ceru, ka nākamās dienas un/vai nedēļas nebūs vēl smagākas :)

P.S. ak, jā - pie velna to dienvidzemes vīrieti, jo man nemieru sirdī radījis lielisks latviešu puisis :) Nebraukšu jūlijā pie dienvidnieka, man tepat būs, ko darīt :)

Njā... Dienvidzemju vīrieši ir straujas dabas.... nu jau viņš grib mani precēt :)))) Jāsagaida jūlijs, un tad viss taps skaidrs :)

Ak, jā... gandrīz aizmirsu :)
Tagad, kad pirmdienās ir tas jaunais raidījums "Vīrietis uz paklāja"... Pirmo raidījumu nomocīju, pārējos neskatos, bet!... Pagājušajā nedēļā tas Māris Laizāns tā piesaistīja, ka visu raidījumu noskatījos, acis nenovērsdama. Lai gan viņš absolūti nav mans tips, bet viņš mani, kā teica viena no studijas dāmām, momentā "nošarmēja" :))

Tagad slīgstu dzīves pārdomās, ko man īsti vajag, ko vēlos un kam reāli esmu gatava.

Pirmais variants: dzīvot pasakainā vietā Dienvidzemē pie jūras ar tādu vīrieti pie sāniem, kurš bezmaz uz rokām nēsā un vadīt pašai savu uzņēmumu. Forši jau skan, bet kā ar draugiem, radiem?... Tie visi paliktu te. Plus cita valsts un tās "pluss" - citi ieradumi un likumi. Ne tikai juridiskie bet galvenokārt morālie (dažās lietās tam gan ir vairāk plusu nekā mīnusu).

Otrais variants: ļaut sevi aplidot tepat vietējam latviešu puisim ar labu sirdi un zelta rokām, veiksmes gadījumā tikt sievas godā, dāvāt viņam bērnus un nodzīvot kopā mierīgu dzīvi bez pārsteigumiem. Un ir gan savi radi, gan draugi, gan mentalitāte. Tik sirds tā īsti nemet kūleņus, par viņu domājot..

Trešais variants: atraidīt gan svešzemju karstasinīgo vīrieti, gan latviešu bāleliņu ar labo sirdi un zelta rokām, un gaidīt savu "Īsto". To, par kuru domās izsapņots, kādam viņam jāizskatās, kādā amatā viņam jāstrādā un kādam jābūt viņa raksturam un attieksmei pret mani. BET... cik reāli ir pie tāda tikt pat tad, ja tiek pielietota "The Secret" metode mērķa sasniegšanai?...

Lai ko arī izlemšu, vienam no viņiem nāksies saņemt atraidījumu un patīkami tas nebūs arī man pašai. Domā nu...

Savas vēlmes uz kādu laiku izdevās apklusināt :) Un taisnība vien bija: cita vīrieša personā :)))) Bet viņš bija sassodīti labs, ko es jau tāpat zināju :))) Neba pirmo reizi viņu tādā veidā iepazinu :)

Tagad, redz, prātoju.... ļauties Dienvidzemes vīrieša mīlestībai vai nē... Vakar kādas stundas trīs nočatojām, un it nemaz nekļuva garlaicīgi. Jā, jā!.. Zinu visus plusus un arī mīnusus sveštautietim! Zinu! Mājasdarbus izpildīju - informāciju un viedokļus savācu šai sakarā. Tāpēc nu tas ir vienīgi mans lēmums, ļaut draudzībai pāraugt uz ko vairāk vai nē.

Man nenovēršami ir iestājies VTO, ko varu tulkot dažādi. Vasaras, veselības, veiksmes, velobraukšanas un, protams, arī Vīrieša trūkums organismā :) (gan jau, ka ir vēl kāds, tika pašlaik uz fikso nevaru iedomāties).
Visbīstamākais ir vīrieša trūkums - gandrīz kūstu, uzlūkojot jebkuru kaut cik izskatīgu vīrieti (gan dzīvē, gan TV, gan preses izdevumos) un galvā raisās dažādas erotiskas domas :))) Pats trakākais - esmu sākusi mest acis uz kādu savu senu draugu, kurš man vienmēr bijis tikai kā čoms, kā brālis un kuru es vienmēr esmu uzskatījusi par absolūti nenopietnu personu. Zinot sevi, man tas tik vienkārši nepāries. Steidzami jāatrod zāles cita vīrieša personā :))))

Jūtu nekad agrāk nejustas ilgas pēc cilvēkiem, pēc sabiedrības. Turklāt nonācu pie atziņas, ka nespēju būt viena.
Kad aprāvās regulāra kontaktēšanās ar cilvēku, ar kuru var runāt par visu un neko, jutos briesmīgi. Un liktenis man piespēlēja citu cilvēku, ar kuru pa telefonu vakaros runāties. Lai gan tas nav tikpat forši, tomēr labāk kā nekas. Un, kad nav atskanējis ik-vakara zvans, atkal jūtos vientuļa, pamesta un nodota. Tātad šī ir lieta, kurai man būs jātiek pāri :)

Mana apmātība ar suši, ilgojoties pēc tiem, pārgājusi jaunā fāzē: sēžu datorā lieku puzles ar suši attēliem :))))

Pēdējās dieās ir tāds besis un riebums pret dzīvi, ka negribās pat domāt. Vakar kaut kāds raudamais kanāls atvērās.. nevarēju rimnties. Turklāt māte laikam bija naktī izdzirdējusi manu raudāšanu - šodien nez kādēļ sauca mīļvārdiņā un mēģināja parunāties. Protams, viņas mēģinājumi kārtējo reizi izpaudās kā pārmetumi, mācīšana dzīvot n nososdīšana, ka pašas vainas dēļ mana dzīve ir neizdevusies.
Un es no sirds ticu, ka esmu pati visu sačakarējusi. Un ka es neko labu neesmu pelnījusi, jo es taču nejēdzu neko no dzīves...
Esmu jau sarunājusi ar labu, draugu, ka braukšu pie viņa padzīvot. Mammai teicu, ka uz pāris dienām, reāli tas visticamāk būs nedēļa vai divas. Viņš jau teica, lai braucu jau šodien :) Zinu, ka esam viens ptram vajadzīgi, lai sakārtotu katrs savas domas. Man vajag vides maiņu, viņam - kādu cilvēku līdzās, lai nav tik vientulīgi.

Visi tik ļoti gaida jauno filmu "Tūrists", bet mani, noskatoties filmas reklāmas rullīti, vienmēr pārņem ļoti liela deja vu  sajūta.... Esmu gandrīz pārliecināta, ka sižets ar skaistu sievieti, viņas nejauši izraudzītu "upuri" vilciena vagonā un visu pārējo ir redzēts jau krietni sen.. Pat vēl vairāk - jau no brīža, kad pirmo reizi redzēju šīs filmas reklāmas rullīti, man likās, ka esmu TIEŠI ŠO FILMU jau kaut kad redzējusi..

Dīvaini, ne? :)

Besis. Gribēju pa svētkiem aizbraukt ciemos, bet naudas dēļ nekur netieku. Ļoti vajadzēja vietas maiņu, lai biki atpūstos un savāktos, un tā vieta tam būtu bijusi ideāli piemērota.
Jūtos kā krātiņā.. gribu izrauties, bet nevaru.
Vai vispār ir uz pasules vieta, kur varu būt piederīga?!?! Bieži vien šķiet, ka nav vis... it īpaši pie mammas ne. Viņa labāk mani redz ejam, nekā nākam..
Skumji, dikti skumji...

Problēmas vairāk vai mazāk pierimušas, bet šampis par godu tam visam vēl nav nopirkts. Nejūtu, ka būtu to pelnījusi :) Vēl jau šādas tādas lietas jāsakārto, lai varētu no sirds baudīt šampanieti un priecāties, ka kāds smags dzīves posms veiksmīgi pārciests.

Nu jau sāku pamazām priecāties par savu brīvas meitenes statusu :) Tātad viss ir tā, kā tam jābūt :) Jēēēēē!!!! :))))

Bet te atkal problēmas saradās. Besī ārā. Kolīdz šķita, kas lietas sāk puslīdz nokārtoties, tā atkal sarežģījumi.
Kad šis viss murgs beigsies, nopirkšu šampi un viena pati izdzeršu. Par godu tam, ka būšu šo visu izturējusi.

Nu ir mazliet labāk.
Pagaidām esmu izdarījusi visu, ko varēju.

Bet šī diena ir un būs manā atmiņā paliekoša. Šī būs diena, kad es atkal kļuvu brīva no attiecībām. Un, lai gan jau krietnu laiku tās bija nevis attiecības, bet mocības, man sajūta ir ļoti dīvaina. Nevarētu teikt, ka es no priekiem lecu gaisā.
Jo vairāk par to visu domāju, jo vairāk gribās biki pagriezt laiku atpakaļ un visu izlabot.

Nu, kas zin... varbūt tās tikai manas sākuma sajūtas. Varbūt pēc kāda laika būšu neizsakāmi laimīga, ka esmu viena un brīva. Un gandrīz pieejama jaunām attiecībām.

Bija tik labi, ka draudzene vakar bija pie manis.
Šodien atkal esmu viena, un saprotu, ka man visu laiku vajag kādu līdzās. Cilvēku, kas atbalsta, neļauj padoties, liek saņemties un rīkoties un vienkārši ir līdzās, ļaujot vieglāk visu uztvert.

Kad likās, ka viss ir traki un esmu nokritusi zemākajā punktā, izrādījās, ka kļūdījos.
Nu ir tā, ka tiešām.. nav vārdu, lai aprakstītu, visu to, kas mau dzīvi apgriezis kājām gaisā. Vai arī negribās runāt.. neesmu gatava.
Un, ja man kāds pasaka kaut vai vienu labu vārdu, es izplūstu asarās. Ceru, ka rītdien būs bik labāk.
Un ceru, ka izdosies kaut kā atrisināt radušos bedri. Steidzami.

1. Būtu labi, ja ikreiz, kad vīrietis melo, viņam izaugtu Buratino deguns.
2. Bet par to, ka viņš kārtējo reizi atsakās veikt kunilingu, viņam sāktos sāpīgas mēnešreizes.
3. Par sekretārēm varētu strādāt tikai sievietes pirmspensijas vecumā, turklāt dzelžainas feministes, bet pavisam labi, ja viņas visas kā viena būtu lesbietes.
4. Lai vīrietis, kas neatlaidīgi uzmācas, uzreiz saprastu, ka «nē» patiešām nozīmē «nē».
5. Lai sievietēm būtu ļauts turēt trīs vīrus – vienu gudru, otru bagātu, trešo ar lielu locekli.
6. Lai vīrieši, kuriem mēneša alga ir zemāka par tūkstoti, nedrīkstētu nākt tuvāk par vienu, nē, labāk diviem kilometriem.
7. Lai notievētu, pilnīgi pietiktu par to tikai iedomāties.
8. Lai vīrieši ar alus vēderiņu un noļukušām miesām tiktu izolēti no sabiedrības un drīkstētu tajā atgriezties tad, kad uzkačājušies un spēj atrādīt kubiciņus uz vēdera.
9. Vīrieši ikreiz noved sievieti līdz orgasmam.
10. Par katru paveikto minetu tiktu izsniegts nerca kažoks vai gredzens ar briljantu.
11. Liekie tauki allaž pārrāpotu uz krūtīm un tās vienmēr būtu stingras.
12. Dzemdētu tikai vīrieši!
13. Laulību gredzenu nekādi nevarētu noņemt – ne ar ziepēm, ne speķi, ne vazelīnu. Nekādi!
14. Prezervatīvi paši mācētu izkļūt no iepakojuma un uzvilkties uz locekļa. Turklāt to darītu pareizā brīdī.
15. Zeķes nekad neplīstu, nagi nelūztu un katru rītu uz sejas parādītos svaigs meikaps.


P.S.Neliels marazms.. ne visam varu piekrist. :)

Šodien atkal esmu vāja un mani pārņēmis kārtējais panīkums. Viss besī.
Iemesls tam droši vien ir sīkais, kurš paliek ar katru dienu bezkaunīgāks, un es nezinu, kā ar to cīnīties un tikt galā...