Dikti gribās izdarīt te kārtējo ierakstu, bet tīri fiziski spēka nav. Kaut kā pēdējā laikā tie tusiņi bieži sanāk, turklāt tādi, pēc kuriem vismaz dienu vajag, lai atgūtos :)))) Bet man patīk tie tusiņi, ir riktīgi forši.

Tas glītais no draugu loka.. nezinu, ko lai ar viņu iesāk. Droši vien neko. Jo es savā prātā jau paspēju izdomāt pārdesmit soļus uz priekšu, kuru rezultātā secinu, ka viņš nav/nebūs tas, ko man vajag un es neesmu/nebūšu tā, ko vajag viņam. Un ka beigās, protams, viss saies grīstē, jo tā taču tas vienmēr notiek.

Aj, nav te, ko cepties. Galvenais šai apjukuma posmā nosargāt sevi, savu sirdi un vienkārši ar interesi vērot, kas notiek tālāk. Tā, lai nav pēc tam jākož pirkstos par to, ka atkal esmu ļāvusies, atvērusi viņam savu pasauli un šai vienam otra iepazīšanas duelī atkal zaudējusi.
Lai viņš pamazām sajūk prātā manis, dēļ, nevis otrādi ;) Kas zin, kas beigās var sanākt :) Un, ja tas nesanāks, tad lai! Tad jo īpaši par to nebūs vērts pārdzīvot :)

Labi.. jāiet beidzot gulēt.. citu reizi te atkal papļāpāšu :)