Līdz manīm nonāca runas, ka es glītajam visai konkrēti patīkot un esot viegi būt kopā ar mani :)
Vakardiena (ar to domāju svētdienu) droši vien tam visam pievilka klāt vēl dažus plusiņus, jo es pati plati smaidu, kad atceros, kā viņi abi ar sīko trakoja pa dīvānu un kādā kaifā no tā trakošanas procesa bija ne tikai mazais, bet arī lielais :)))))
Turklāt tas viss tā aizrāva, ka es arī nespēju mierīgi nosēdēt maliņā un noskatīties uz viņu trakošanu, tādēļ pievienojos.
A jē, cik tas bija superīgi!!!!! :)))