1.sepembris pagāja normāli. Protams, kārtējo reizi abi ar sīko sakašķējāmies, bet nekas.. var iztikt.
Piezvanīja šodien draudzene... esot vajadzīga pārdevēja vienā veikalā...
Jāstrādā arī sestdienās un svētdienās.
Esmu panikā.
Atteikt nedrīkstu, viņa to nesapratīs un uzskatīs kā manu iedomību un stulbumu.
Bet:
-es nekad neesmu strādājusi kā pārdevēja, veikalā
-es nekad neesmu strādājusi brīvdienās
-ko darīs dēls, kad nāksies tik daudz stundas būt mājās vienam?
-ko es varēšu izdarīt no mājas pienākumiem, esot tik vēlu mājās?
-kas atliks privātajai dzīvei un interesēm, strādājot līdz 8-iem vakarā (un brīvdienās līdz 14-iem..)
utt...
Turklāt jūtos tik nenormāi pazemojoši... zinu, ka tas izklausās ļoti augstprātīgi, bet pēc darbiem birojā augstpapēžu kurpēs un kostīmiņos nolaisties līdz humpalu pārdevējai... jā.. esmu stulba un nepateicīga... zinu..
Un vēl - nedrīkstu nepieņemt to piedāvājumu. Tā draudzene un viņas draudzene, caur kuru ir šis piedāvājums... viņas manu atteikumu nesapratīs un .. aj, nemāku izskaidrot. Vobšem nebūs labi, ja atteikšos..
September 1st, 2010 (10:27 pm)
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Mīļā, Keite,
es gan Tev ieteiktu labi apdomāt, pirms saki, jā, jo nejau vinām tajā veikalā būs jātup, bet gan Tev.
Un vienmēr visapkārt būs cilvēki, kuri noteikti Tevi nesapratīs, tāpat kā būs kādi, kurus nesapratīsi Tu.
Bet tā ir Tava dzīve un lēmums ir jāpieņem tikai Tev. Nevajag darbu darīt tikai dēļ draudzenes.
Es arī esmu strādājusi par pārdevēju un man tas likās pazemojoši, lai arī tas bija iekš Galerijas Centrs. Vienmēr slēpos, ja ienāca, kāds pazīstams.
Pēc tam strādāju žurnālā. No tā aizgāju, jo man nemaksāja algu, kā bija norunāts.
Un tagad es meklēju darbu, bet par pārdevēju neiešu, jo tad manā cv uzrādīsies kritiens uz leju. Un tas nav labi.
Tāpēc turpini vien meklēt labu darbu savam līmenim atbilstošu. Draudzenes būs spiestas saprast.