Garastāvoklis:

annoyed

Slinkums
Apnicis, ka vins ar mani nerēķinās. Nu johaidī. Ok, es zinu, ka nav labi katru reizi vilkt ārā vecus pāridarījumus un tomēr. viņš vismaz varēja piezvanīt, lai man jāstāsta mazajai māsīcai, ka raudu, jo kļūstu veca.... 16 dzimšanas dienā... Nē, patiesībā tava māsīciņa raudāja, jo viņas kvēlā mīla savu bērneli pie ārsta veda... ha... un es domāju, ka viņam nez kas noticis... Labi, tas it kā aizmirsts un piedots... Labi. Un tagad atkal. It kā viņš nezinātu, cik, velns parāvis, svarīgi man tas ir.... Protams, ka nespēju dusmoties uz viņu, visu noveļu uz viņa padumjo sievu... Idiote. Slēpot viņai Alpos savajadzējies. Tā it kā nevarētu savu ikgadējo kaulu lauzšanas programmu izpildī kaut kur tepat. un pēc tam čikstēt : " Kā tu varēji pamest mani uz kalna, man taču lauzta kāj... " Un kā vēl varēja!!!!! Mana kāja re ka bija svarīgāk.... Varbūt tāpēc, ka smukāka, bet varbūt tāpēc, ka mani kājai komplektā nāk arī piemīlīga seja, kas patiesībā nemaz nav galvenais, un sakarīgas smadzenes, nevis tikai pārmetumi un dusmas. zinu, ka man pārmetīs pieredzes trūkumu, bet patiesībā, ne jau tas pie vainas... Pie vainas ir padzīvojušu kundzīsu nespēja izprast... Nu nav pats par sevi saprotams, ka visa dzīve būs kā šobrīd... vīriteim laikam gan būs vajadzīgs kas vairāk par nelaipnu:" pusdienas ir ledusskapī! " Patīk man tas texts par to, ka sievietes ir maitas... nu patīk. Šodien man pārāk riebīgs garastāvoklis. Pārāk.