keila
(Latest 4 entries) (Calendar) (Friends) (My Website) (User info)
Saturday, May 21, 2005
12:01AM - Zaabaciibas kalnagals
Sviests... Esmu aplauzusies, viilusies, juutos vainiiga un nezinu,ko dariit... Vin vakar neatbildeeja uz sms, sodien vakaraa aizsuutiiju vel vienu un pajautaaju, vai ivns to pirmo vispaar ir saneemis...peec minuutes - vestule draugos... lai gan vins jau bija guleejis... viss it kaa kaartiibaa, drusciit parunaajaam.. vins joprojam nebija uzraxtijis to geografiju un es kjipaa kaa joku jautaaju, vai man buus jaasaak dusmoties... vins: nu nee!!!!!!!!! un tikai neapvainojies, bet es tagad ieshu guleet....
idiotisms.... es tachu neapvainojos!!! nu nekad un ne uz vienu.. kur nu vel uz vinju?! mulkiibas... taaa arii uzraxtiiju, ka neesmu apvainojusies, bet noilgojusies peec vinja... bet vins izgaaja aaraa no draugiem, nezinu vai maz izlasiija... tagad juutos super vainiiga.. baigi vajadzeeja chiiksteet.. taada sajuuta, ka vins manii viilies, jo vienmeer ir domaajis, ka es sapratiisu... un nepaarmetiisu.. kaa taa aija darija... un es jau nemaz nepaarmetu.... nu vnk stulbums,, ko citu tur vairs teikt... mazais maashuks saka, ka vins juutoties vainiigs, ka pavada tik maz laika ar mani... es gribu, lai vinam ar mani ir viegli.. es negribu kko uzspiest vai izmainiit vinju... man vnk kaa stulbai, egocentriskai buutnei pietruuka peeksni uzmaniibas.... neatbildeeja uz sms - jaasauj vins vai jaasaujas pashai... stulbene..... negribu, lai vinam slikti.... it kaa iedomaajos uzraxtiit veestuli.. bet ja nu vins to nemaz nav njeemis tik nopietni? tad es tikai radiitu lieku stresu... nepaziistu vinu veel tikai labi, lai zinaatu, ko vins domaa.... aplauziens vislielaakais par to, ka es it kaa vienmeer esmuvisiem devusi padomus uut, vienmeer zinaajusi kaa kuraas situaacijaa jaariikojas ut.... un tagad, kad pashai taas attieciibas ir pienaakushas uzvedos lidziigi kaa taas ko liidzshim esmu nosodiijusi.. protams, ne tik stulbi... ;) laiakm buus jaapagaida liidz riitam un ta jaaizdomaa, vai ir tik nopietni, kaa tagad sadomaajos..sartikshu veel riit Hariju un parunaashos par to.. vajag viriesha padomu... stulbums, ka tagad 2 dienas buushu aarpus jebkaadas uztversanas zonas... un bez krediita.. kaa uz vientuljas salas... es vnk paneemu paaraak pie sirds to sviestu ar neatbildesanu... nu evar tachu shitaa stresot jau pashaa saakuma.. kas veel buus peec tam?! sviests....
un anda draugs arii saacis man raxtiit.. pats labaakais tas, ka andis saka, ka vins esot baigi labais dzkes.... opaa.. jaa, andis.. ar to viirieti mees laiam nekad nepaarstaasim viens otru gribeet.. neatkariigi no taa, vai apkaart ir vina muuzam uzticiigaa inese, kam ums taa gadu starpiiba mazaaka nekluust, ka es arii tagad skaitos aiznemta.. njaa... aarpus konkurences :)
Current mood: shity
Current music: kompja duukonja
Sunday, April 17, 2005
10:23PM - nezinu,ar ko viņam tasšodien beidzās,bet ja būtu bijis kkas svarīgs,viņš būtu man atsutijis-noruna:)
Visrakstā nesanāca vietas, bet - mīlestība 21.gadsimtā. Es sestdien redzēju, kā 2 visu mūžu kopā nodzīvojuši cilvēki kopā liek siltumnīcai plēvi uz jumta. un tas bija mirklis, kura dēļ vērts dzīvot. Šogad skaistākais, ko esmu redzējusi.
i am not a perfect person, i never ment those things to you.... nu jā, ir pavasaris... un kas par to? patīk man pavasaris. lidojoša sajūta, neko neprasa, tikai dod un pasviež tādas idejas, kas agrāk tiešām likušās tikai idejas. Es esmu nobijusies? nē it kā. bet man liekas, ka drošāk ir par viņu nedomāt. bet es nevaru. nu nesanāk. tādas trakas, priecīgas domas. turklāt visu laiku it kā nejauši atrodu vecas bildes, tādas mīlīgas liekas. un galīgi ar viņu nesaistītās situācijās atmiņā ataust dažādi notikumi. turklāt ar tādu pieskaņu it kā pagātne dotu zīmes. vai es gribu? vai man vajag? vai es varu? nezinu. es negribu sadomāties. es negribu to uztvert tik nopietni, jo liekas, ka tad nekas nesanāks. kāpēc tik bieži tā pirmā un ar laiku arī dominējošā ir doma, ka nesanāks? kāpēc to iestāstīt sev ir tik viegli, bet domas, ka viss izdosies, pieņemšana kārtējo reizi izrādās tik sarežģīta? nē, man nav zems pašnovērtējums. noteikti nav. dīvaini ir arī cilvēku attiecības. nu piemēram. puisis un meitene ir kopā ~ 6 mēnešus, tikai loģiski ir tas, ka attiecības ir citādākas kā pašā sākumā. un tik bieži gadās, ka viens nobīstas un domā, ka viss kļuvis sliktāk. tās ir bailes no pārmaiņām? bet kāpēc pirmā doma apjaušot izmaiņas nevarētu būt tāda, ka tas ir uz labu? nu kāpēc? es vienkārši nesaprotu. vai tā ir bijis vienmēr, vai arī tā ir mūsu laika un mūsu sabiedrības iezīme? varbūt liela daļa problēmas slēpjas tajā, ka tik daudzi mūsdienu cilvēki uz visu savu dzīvi paliek kā bērni, nekad nepieaug? jo patiesībā nav jau arī vajadzības, ir jau vēl tā saucamā vecā paaudze, tie,kuri vēl mācēja izaugt - nu tad viņi arī visu nodara mūsu vietā. un mēs kā bērniņi pa smilškasti pa dzīvi spēlējamies. mūsu paaudze, mūsu gadsimts. kas ir tie mēs? kas mēs esam? un kas ir mūsu prioritātes? zinu, ka daudzi teiktu, ka vētību un prioritāšu sistēma mums ir sagrozīta un nepareiza. (un nesaku, ka nepiekrītu) bet vēlreiz: kas ir tie mēs? tikai mēs? vai varbūt arī jūs? un kas īsti ir pareizi? varbūt laiks sākt visu no sākuma un paskatīties, kā tad veidojas pasaule, viedokļi, sabiedrība, mūsu gadsimts un mūsu paaudze? vai ir vērts teikt 86ām sešpadsmitgadīgām meitenēm, ka viņas izskatās vecākas? vai varbūt ir jāpieņem, ka tagad šajā vecumā meitenes vienkārši izskatās citādi? nevis vecākas. tas ir jāizdomā. kamēr vēl ir pavasaris Čaka stilā, jo rudenim būs jau savas problēmas. es vairs nebaidīšos, jo pāri būs jau vēl viena vasara, viss būs atrisinājies. jau atkal rektoriskais(un domāts ir tieši tā, kā uzrakstīts) jautājums par to, kas īsti katrā reizē tiek domāts ar tik universālo "viss" ) es nezinu, kāpēc tik drūmi un grūtsirdīgi sanāca. Nebija tā domāts. Smux laiks ārā. Pavasaris taču. Jādomā, ka būs labi. Viss, kas ar mums notiek, notiek uz labu. Un šoreiz tas "viss" tiek lietots savā pamatnozīmē un patiešām apzīmē jēdzienu, kam paredzēts.
mūsu paaudze mūzu paaduze.
letters are written, never meaning to send
Current mood: 
thoughtful
Current music: hippy lulabies
Thursday, April 14, 2005
9:24PM - Slinkums
Apnicis, ka vins ar mani nerēķinās. Nu johaidī. Ok, es zinu, ka nav labi katru reizi vilkt ārā vecus pāridarījumus un tomēr. viņš vismaz varēja piezvanīt, lai man jāstāsta mazajai māsīcai, ka raudu, jo kļūstu veca.... 16 dzimšanas dienā... Nē, patiesībā tava māsīciņa raudāja, jo viņas kvēlā mīla savu bērneli pie ārsta veda... ha... un es domāju, ka viņam nez kas noticis... Labi, tas it kā aizmirsts un piedots... Labi. Un tagad atkal. It kā viņš nezinātu, cik, velns parāvis, svarīgi man tas ir.... Protams, ka nespēju dusmoties uz viņu, visu noveļu uz viņa padumjo sievu... Idiote. Slēpot viņai Alpos savajadzējies. Tā it kā nevarētu savu ikgadējo kaulu lauzšanas programmu izpildī kaut kur tepat. un pēc tam čikstēt : " Kā tu varēji pamest mani uz kalna, man taču lauzta kāj... " Un kā vēl varēja!!!!! Mana kāja re ka bija svarīgāk.... Varbūt tāpēc, ka smukāka, bet varbūt tāpēc, ka mani kājai komplektā nāk arī piemīlīga seja, kas patiesībā nemaz nav galvenais, un sakarīgas smadzenes, nevis tikai pārmetumi un dusmas. zinu, ka man pārmetīs pieredzes trūkumu, bet patiesībā, ne jau tas pie vainas... Pie vainas ir padzīvojušu kundzīsu nespēja izprast... Nu nav pats par sevi saprotams, ka visa dzīve būs kā šobrīd... vīriteim laikam gan būs vajadzīgs kas vairāk par nelaipnu:" pusdienas ir ledusskapī! " Patīk man tas texts par to, ka sievietes ir maitas... nu patīk. Šodien man pārāk riebīgs garastāvoklis. Pārāk.
Current mood: 
annoyed
Wednesday, April 13, 2005
10:29PM - Riits
mans riits ir traks. Tas sajuuk praataa veel pirms ir saacies. tas ir paaraak agrs, lai pats paspeetu pamosties. nu nav normaali celties 6.40. Telefonaa nozvana kaut kaada tizla modinaataaja melodija, katru riitu cita. (katru vakaru es ceru, ka ar naakamo melodiju piecelties buus vieglaak un labaak) Es nepaspeeju pamosties liidz iekaapsanai trolejbusa, citreiz pat veel ilgaa. Es iteelojos, cik smiekliigi mani veerot no riita vareetu buut cilveekam pilniigi skaidraa, mozaa praataa.. es kustos automatiki, manii ir ieprogrammetas visas riita kustiibas, ja kaut kas kaut mazliet nojauc ritmu, es visu nokaveeju, tad labaak vispaar nemaz necensties, jo no riita es nedomaaju, kas un kaapeec, es esmu automaatiska. Labi, ka iepriekseejaa vkaraa man pietiek speeka un praata nolikt uz kreesla dreebes un samest visu somaa. Ja kaads pa nakti vietaa, kur jaabuut dreebeem, noliktu griidas lupatu, no riita es notekti pamaniitos tajaa ietiities un pat nepamaniit, ka kaut kas nav kaartiiaa. Sausmiigi. Es zinu, ka man jauzkrasojas, turklaat taa, lai izskatitos labi arii tad kad pamodiisos. Patiesiibaa ir vienalga kaada es no riita aizeju, es jau vakaraa visu esmu sagatavojusi taa, lai viss buutu stokos. Vienalga kaada es aizeju no maajas, es vienalga beigaas izskatos labi. Vismaz man patiik. Un nekas cits sai sakaraa mani neinteresee. Riits ir taada romantiska, traka padariisana. Murgaini, bet man patik. Riits ir labs. :)