Ir divas opcijas, vai nu es esmu slikts cilvēks, vai arī man apkārt ir vieni vienīgi slikti cilvēki. Sadirsties, apvainoties, kļūt neiecietīgam sekundes laikā - man tās nav problēmas. Pašam liekas, ka pamatoti, bet kā izskatās no malas, nezinu. Visticamāk, es pats esmu tas sliktais, nevar būt, ka apkārt ir tikai lohi. Ik pa brīdim, noķerot to sajūtu, "aha, es esmu ļauns preteklis", es uz pāris stundām savācos un tad atkal kāds nokaitina ar debīliem jokiem, piezīmēm, attieksmi. Šādā stāvoklī dzīvoju trīs mēnešus. Nelaist to visu uz āru arī grūti, ir mokoši iekšēji kliegt: "lohi, lohi, jūs visi esat lohi!". Ko darīt?